Par ateju reģistrāciju jāmaksā nebūšot 21
VARAM aicina iedzīvotājus izvērtēt, kas ir izdevīgāk – sakārtot decentralizēto kanalizācijas sistēmu atbilstoši jaunajām prasībām vai vietās, kur tas iespējams, ierīkot pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai, jo īpaši ņemot vērā to, ka daļa pašvaldību līdz-finansējot pieslēgumu ierīkošanu.
Pēc tam, kad “Latvijas Avīze” informēja, ka pilsētās un ciemos individuālās kanalizācijas sistēmas jāuzskaita līdz 2021. gada 31. decembrim un, ja neatbildīs vides prasībām, būs jāpārbūvē vai jāuzstāda jaunas, saņēmām neskaitāmus iedzīvotāju jautājumus. Piemēram, kāpēc netika apsvērta doma jaunās prasības par decentralizētajām kanalizācijas sistēmām attiecināt tikai uz jaunbūvējamām kanalizācijas sistēmām, nevis jau esošajām? Daudziem cilvēkiem nav pietiekami daudz līdzekļu, lai varētu sakārtot savas atejas atbilstoši jaunajām prasībām. Turklāt arī šobrīd nav zināms, cik daudz izmaksās sertifikācija, kas un kā to veiks un kādi kritēriji tiks ņemti vērā, lai atzītu kanalizācijas sistēmu par atbilstošu.
Par ateju reģistrāciju atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālisti skaidro, ka jauno prasību mērķis ir samazināt vides piesārņojumu ar neattīrītiem notekūdeņiem un decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrātajiem nosēdumiem. “Diemžēl tieši novecojušas, ilgstoši neremontētas, bez apkopes ekspluatētas decentralizētās kanalizācijas sistēmas rada vislielāko piesārņojuma risku. Tāpēc attiecinot prasības tikai uz jaunbūvējamām krājbederēm, septiķiem un lokālajām attīrīšanas iekārtām, mēs neatrisinātu problēmu, kuras dēļ likumā tika dots uzdevums izstrādāt šādus MK noteikumus,” ierēdņu viedokli mums darīja zināmu VARAM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Aiga Aizpuriete.
VARAM tāpat atzina, ka pašlaik netiek vērtēta ideja veidot īpašu atbalsta programmu sirsniņmāju modernizēšanai, līdzīgi kāda ir, piemēram, māju siltināšanā. No piesārņojuma samazināšanas viedokļa lielāka prioritāte esot atrast iespēju atbalstīt ūdenssaimniecības (centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas) attīstības projektus apdzīvotajās vietās ar iedzīvotāju skaitu zem 2000, kurām 2014. – 2020. gadā vairs nav pieejams ES fondu finansējums, bet ir vajadzība turpināt ūdenssaimniecības sistēmu sakārtošanu un tīklu paplašināšanu, skaidro ministrijā.
Ministrija mierina, ka kanalizācijas sistēmu reģistrācija nav saistīta ar papildu maksājumu ieviešanu. Ateju reģistrācija esot nepieciešama, lai būtu zināms, cik daudz Latvijas pilsētās un ciemos ir decentralizēto kanalizācijas sistēmu lietotāju, kuras no sistēmām (krājbedres, septiķi, lokālās attīrīšanas iekārtas) tiek izmantotas vairāk, kuras – mazāk. Šī informācija ir svarīga vides piesārņojuma novērtējumiem, kas nepieciešami dažādu plānošanas dokumentu, ziņojumu u. tml. sagatavošanai. “VARAM pašlaik nav plānojusi ieviest dabas resursu nodokli par decentralizēto kanalizācijas sistēmu izmantošanu,” apstiprina A. Aizpuriete.
