Ja visi aizbrauks, kurš tad ies karot? 0
Armēņu genocīdu šodien atzinušas 27 pasaules valstis, to skaitā Vācija, Francija, Krievija, Polija, Zviedrija, Vatikāns, arī Lietuva. Diemžēl ne Latvija. Attiecības ar lielo Turciju šķiet svarīgākas, mūsu amatpersonas pat izvairās lietot vārdus “armēņu genocīds”. Tad kāpēc sagaidām, ka visa pasaule atzīs mūsu mocekļus?
Katru dienu pie Genocīda piemiņas memoriāla stāv skolēnu godasardze. Gada laikā te paspējot nomainīties visas Armēnijas skolas. Šķiet, nekur pasaulē neesmu sastapies ar tādu patriotismu kā Armēnijā. Turklāt tas ir nevis deklaratīvs, ārējs patriotisms, bet stingra iekšēja pārliecība par savu taisnību, savdabīga misijas izjūta. Un lepnums par seno valodu un 1600 gadus veco rakstību, par savu baznīcu, par to, ka izdevies uzvarēt nesenajā karā.
Pat vistumšākajos padomju gados, Staļina laikus ieskaitot, Armēnijā atgriezās repatrianti no ASV, Francijas, Grieķijas, Tuvajiem Austrumiem, Dienvidamerikas. Uz dzīvi padomju valstī pārcēlās vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Neraugoties uz to, ka šodien daudzi armēņi atstāj savu zemi un dodas labākas dzīves meklējumos uz Krieviju vai Rietumiem, atgriešanās process turpinās. Pēdējais lielākais pieplūdums – armēņu bēgļi no pilsoņu karā ierautās Sīrijas, kopskaitā ap 10 000. Turklāt tikai trīs miljonus lielā valsts nesen uzņēmusi arī vairākus tūkstošus jezīdu ticībai piederošo kurdu no Irākas, kurus “Islāma valsts” draudēja nogalināt. Viens no šā cēlā žesta iemesliem esot tas, ka Karabahas kara laikā daudzi jezīdi varonīgi cīnījušies armēņu pusē.
Arī Karena radi un draugi dzīvojot visā pasaulē – Krievijā, Amerikā, Eiropā, pat Argentīnā. Daži aicinot pārcelties arī viņu. Tad kāpēc Karens to vēl nav izdarījis? Atbilde bija tīri armēniska: “Ja visi aizbrauks, kurš tad ies karot?”
