Par asinīm nopirktā zeme. Juris Lorencs apceļo Armēniju 0
“Tu uzreiz jutīsi, ka esi iebraucis Armēnijā. It kā tie paši kalni, bet viss izskatās citādi,” – tā daži Tbilisi paziņas komentēja manu ieceri apmeklēt arī kaimiņos esošo Armēniju. Un tiešām, satiksmes mikroautobusam šķērsojot robežu, Kaukāza ainava kļūst vienmuļāka, pat skarbāka. Gruzijas košo zaļumu nomaina sarkanīgi brūnas Armēnijas kalnienes krāsas.
Dzīves līmenis Gruzijā un Armēnijā šodien praktiski neatšķiras. Tās pašas 60 – 70 eiro pensijas un 200 eiro vidējās mēnešalgas, arī tās pašas cenas. Tomēr Armēnijā krīt acīs atšķirība starp bagāto, eleganto galvaspilsētu Erevānu un krietni vien noplukušo provinci ar sliktajiem ceļiem un bankrotējušo padomju laiku rūpnīcu korpusiem.
Gruzija šodien politiski cenšas orientēties uz Rietumiem, turpretim Armēnija – uz Krieviju. Valsts robežu ar Turciju (kas ir pilnībā slēgta) apsargā Krievijas armija. Līdzīgi kā Latvijā, arī Gruzijā var sastapt jauniešus, kuri krieviski nezina ne vārda. Toties krievu valoda Tbilisi ielās nav retums, tajā joprojām savā starpā runā armēņi un krievi, kurdi un azerbaidžāņi, patiesībā viss raibais Gruzijas minoritāšu kokteilis. Armēnijā situācija ir pilnīgi pretēja. Erevānā krievu valodu nedzird, toties visi, jauniešus ieskaitot, krieviski runā pat ļoti labi. Izrādās, daudzi mācās krievvalodīgās skolās. Iemesls – mērķis iestāties kādā Krievijas augstskolā.
