Didzis Šmits paskaidro, kāpēc nav apmeklējis 38 no 42 Seimas ārkārtas sēdēm 22
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas ārpusfrakciju deputāts Didzis Šmits, kurš ievēlēts no partijas “KPV LV”, no parlamenta 42 sēdēm nav apmeklējis 38 sēdes, šonedēļ konstatēja Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisija.
Ja deputāts kavē vairāk nekā pusi sēžu, tad viņam var anulēt mandātu. Taču šī norma attiecas uz kārtējām, nevis ārkārtas sēdēm, kādās deputāti pulcējas jau gandrīz gadu.
Pēc vairāku komisijas deputātu domām, pirms šā jautājuma iekļaušanas darba kārtībā komisijai būtu jāuzklausa Saeimas prezidija un Juridiskā biroja pārstāvji.
D. Šmits paskaidroja, ka šādi rīkojies savas politiskās pārliecības dēļ, jo Saeima nav veikusi grozījumus Saeimas Kārtības rullī, lai tajā paredzētu procedūru, kā tiek organizēts darbs ārkārtējās situācijas laikā attālinātajās sēdēs.
Tajās tiek izmantota platforma e-saeima. D. Šmits esot ievērojis Satversmi un likumu, jo klātienes sēdēs pērn deputāts ir piedalījies, tāpat viņš apmeklējot arī komisiju sēdes. Zināms, ka viņš seko līdzi Saeimas darbam, vērojot sēžu tiešraides.
Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka Saeimas prezidijs ir informēts par šo situāciju un to vērtējis, jo deputātam D. Šmitam ir lūgts iesniegt informāciju par neattaisnotajiem sēžu kavējumiem.
Taču Saeimas prezidijs nevar rosināt deputātam piemērot sodu un samazināt algu par 20%, kā tas ir par neattaisnotiem kārtējo sēžu kavējumiem.
Jau gandrīz gadu Saeimā tiek sasauktas tikai ārkārtas sēdes, jo to procedūra ļauj nepieciešamības gadījumā pārtraukt sēdi, lai sasauktu citu sēdi, iekļaujot tajā kādu steidzami lemjamu jautājumu, paskaidroja A. Klementjevs.
Kārtējās sēdēs ir cita procedūra un tad tik dinamiski nevar reaģēt uz situāciju un operatīvi pieņemt lēmumu.
“Prezidijs uzrauga un kontrolē situāciju. Taču nav pamata anulēt deputātam mandātu,” uzskata A. Klementjevs. Par to varētu lemt, ja deputāts neattaisnoti būtu kavējis vairāk nekā pusi no kārtējām sēdēm, bet tādas šajā laika posmā nav notikušas.
Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē, apspriežot šo jautājumu, vairākiem deputātiem nebija skaidrs, kurš to ir ierosinājis un kāpēc tādā gadījumā uz sēdi nav uzaicināts Juridiskā biroja pārstāvis.
Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) paskaidroja, ka darba kārtībā ir jautājums par deputātu kavējumiem. Viņasprāt, ja tiek konstatēts, ka kāds deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi sēžu, tas ir jāvērtē.
Savukārt Ilmāram Dūrītim (“AP”) uztraucoši šķita, ka deputāts nepiedalās Saeimas darbā, bet saņem par to algu. Līdzīgos uzskatos bija vēl vairāki politiķi. Normunds Žunna (JKP) norādīja arī uz atbildību vēlētāju priekšā.
Deputāta D. Šmita izslēgšanu no parlamenta nebūtu gatavs atbalstīt arī Ainars Latkovskis (“JV”). Viņš gan nevarot piekrist D. Šmita Satversmes interpretācijai (par attālināto sēžu neatbilstību pamatlikumam).
“Taču gribu uzteikt viņa rakstura stingrību. Lielākā daļa opozīcijas līderu varētu viņam tikai pienest čībiņas,” sacīja A. Latkovskis.
Jānim Vucānam (ZZS) esot kauns, ka Saeima veselu gadu strādā režīmā, kas nav likumā regulēts. Viņš arī bija viens no tiem, kuram nebija skaidrs, kāpēc komisija par šo jautājumu diskutē, ja neviens to nav ierosinājis.
J. Vucāns aicināja “neizmantot šo situāciju kā politiskās izrēķināšanās līdzekli”.
Kā var noprast no deputātu teiktā, neviens tagad vairs nav gatavs rosināt izmaiņas Kārtības rullī, cerot uz drīzu ārkārtējās situācijas beigšanu. Savukārt pirms gada, iespējams, neparedzēja, ka tā ieilgs.
Par attālināto sēžu organizēšanu lēma Saeimas prezidijs, pēc tam par to paziņojot publiski. Satversmes tiesa, skatot pašvaldību pieteikumus, arī atzina, ka deputātiem attālinātajās sēdēs ir iespēja izteikties debatēs, piedalīties balsošanā un pildīt deputātu pienākumus.
Raivis Dzintars (NA) aicināja apzināties to laiku, kādā tagad pasaule dzīvo.
“Ja ir mainījusies darba kvalitāte, tad tas ir noticis objektīvu iemeslu dēļ, jo mēs respektējam tādas vērtības kā cilvēku dzīvība un veselība. Tas ir tas, ko prasām arī no pārējās sabiedrības,” sēdē sacīja R. Dzintars.
D. Šmits būtu akceptējis attālināto sēžu procedūru, ja par to būtu pieņemts vismaz Saeimas lēmums, ja ne grozījumi Kārtības rullī, un par to parlamentā būtu notikušas debates.
Viņaprāt, šis solis bija tā vērtēts, lai par to sāktos diskusija. Tā turpināsies kādā no nākamajām Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēdēm.
Deputāts, kuram Saeima anulējusi mandātu
* Joahims Zīgerists tika ievēlēts 5. Saeimā 1993. gada jūlijā (tad Saeima apstiprināja deputātu mandātus, vēlēšanas notika jūnija sākumā) no LNNK saraksta, bet 1994. gada sākumā viņš kļuva par neatkarīgo deputātu.
Saeima 1995. gada augustā lēma par J. Zīgerista deputāta pilnvaru izbeigšanu par Saeimas sēžu neapmeklēšanu bez attaisnota iemesla. Deputātam arī bija vājas latviešu valodas zināšanas, kas liedza pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā, kurā viņš nereti iesaistījās ar tulka palīdzību.
Pēc izstāšanās no LNNK J. Zīgerists un viņa domubiedri izveidoja tautas kustību “Latvijai”, kas 6. Saeimas vēlēšanās ieguva necerēti lielu atbalstu un 16 vietas Saeimā. Taču J. Zīgerists vēlēšanās vairs nekandidēja.
