“Jātrenējas ar uzbrukumiem bezpajumtniekiem, iekams uzbrukt politiķiem, oligarhiem,” tiesvedība par apmācīšanos terorismā 1
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Guntra Kuple piesprieda 22 gadus vecajam Rihardam Daugavietim divu gadu nosacītu cietumsodu un 150 piespiedu darba stundas.
Nosacītais cietumsods piespriests pēc Krimināllikuma 79. panta 4. punkta par instrukciju, zināšanu vai praktisko iemaņu iegūšanu vai saņemšanu nolūkā īstenot vai sekmēt terorismu (apmācīšanās terorismam), bet piespiedu darbs – pēc 79. panta 6. punkta par terorisma publisku slavināšanu vai attaisnošanu vai par publisku aicinājumu uz terorismu, vai par terorismu slavinoša, attaisnojoša vai uz terorismu aicinoša satura materiāla izplatīšanu.
Tiesā pirmoreiz
“Latvijas Avīze” jau pagājušā gada decembrī rakstīja par nopietnās problēmās nonākušo Rihardu, kurš tika apsūdzēts par to, ka ieguvis zināšanas nolūkā īstenot un sekmēt terorismu, apmācījies terorismā, izplatījis un publiski slavinājis terorismu. Par to viņam draudēja līdz pat septiņu gadu cietumsods. Šāda lieta – par apmācīšanos terorismā Latvijas tiesās nonāca pirmoreiz.
Konkrēti Rihards bija apsūdzēts par to, ka viņš līdz 2020. gada 24. septembrim internetā esot meklējis un ieguvis informāciju par teroristiskos uzbrukumos izmantojamiem rīkiem un metodēm, terorisma slavinājumus un aicinājumus tos veikt, detalizētas pamācības teroristisku aktu veikšanai un līdzekļu sagatavošanai. Iegūto informāciju Rihards glabājis datu nesējā savā dzīvesvietā Limbažu novadā.
Rihards ieguvis un glabājis materiālu uz 59 lappusēm krievu valodā par “balto revolūciju”, aicinājumiem “pārgriezt rīkles” ārzemniekiem, antifašistiem, varas pārstāvjiem, “zemcilvēkiem”, par baznīcu, sinagogu, mošeju spridzināšanu, par to, kā izgatavot acetona peroksīda sprāgstvielas un improvizētus ieročus, uzbrukt cilvēkiem ar sērskābi. No krievu uz latviešu valodu tulkojis materiālus no neonacistu grupējuma interneta vietnes par ielu konfliktiem un padomus iesācējiem terorismā, detalizētas pamācības rasistiski motivētai uzbrukumu plānošanai un veikšanai.
Tāpat pie vīrieša atrasti teksti krievu valodā, kā sagatavot Molotova kokteiļus, aizdedzināt objektus un veikt citus terorisma aktus, kā veikt ideoloģiski motivētas akcijas grupā.
Vēl viņš ieguvis un glabājis vairākus eseju tipa rakstus krievu valodā, ka “Krievijai jākļūst krieviskai no jauna”, ka “jālīst nekrievu asinīm”. Tajā skaitā arī par to, ka jātrenējas ar uzbrukumiem bezpajumtniekiem un alkoholiķiem, iekams uzbrukt politiķiem, oligarhiem un birokrātiem, citiem nopietniem mērķiem.
Riharda datu nesējā atrasta 509 lappušu gara apmācība krievu valodā ar attēliem, kā teroristam strādāt gan vienatnē, gan grupā, kā atrast domubiedrus, kā apgūt tuvcīņu, kā izgatavot ieročus, sprāgstvielas no mājās pieejamiem materiāliem.
Rihards sācis darboties saziņas lietotnē “Telegram”, kur kādai personai sūtījis informāciju par terorismu, piemēram, pamācības iesācējiem terorismā, aicinājumus veikt rasistiski motivētu uzbrukumu plānošanu un veikšanu, kas apdraud cilvēku dzīvību, bojā mantu. Viņš pat bija izveidojis videouzrunu, kurā paudis aicinājumu “baltajiem cilvēkiem” uz terorismu un ka pats gatavojot masveida apšaudi sinagogā. Šī uzruna kopā ar citu materiālu kompilāciju bijusi pieejama internetā.
2019. gada nogalē Rihards kādai personai internetā pasūtījis viņam izgatavot Jaungada apsveikumu neonacistu grupējuma interesēs. Kad tas bija gatavs, viņš tajā pašā “Telegram” interesējies, kur to var izplatīt kā viņa dāvanu.
Vainu atzīst un nožēlo
Tiesā apsūdzētais lūdza iztikt bez pierādījumu pārbaudes, savu vainu atzina un nožēloja. Vienlaikus viņš lūdza tiesā paskaidrot savas rīcības motīvus, kurus īsumā var apkopot tā: jebkura lieta viņa dzīvē bijusi mācība; nožēlot izdarīto neesot jēgas, jo laiku atpakaļ pagriezt nevar; tā būšot lieliska mācība turpmākajām dienām; savus uzskatus esot pārskatījis.
Apsūdzētais arī izteica viedokli, ka jebkuras radikālas ideoloģijas subkultūras pārsvarā piesaistot jauniešus, kuri esot naivi, bez pietiekamas intelektuālās kondīcijas analizēt un saprast idejas, kurām pievēršas. Pats 14–15 gadu vecumā sekojis līdzi, kā Krievija anektē daļu no Ukrainas teritorijas, un pirmie cilvēki, kas aizstāvējuši Ukrainu, bijuši labēji noskaņoti jaunieši, futbola fanāti, kuri bijuši gatavi atdot savas dzīvības par savu valsti.
Arī apsūdzētā ģimenē patriotisms nekad nav bijis pēdējā vietā, pats dienējis Zemessardzē, vienmēr bijis nacionāli noskaņots, par Latviju un savu tautu. Tāpēc labējas idejas raisījušas simpātijas. Apsūdzētais atsaucās uz ziņām par Eiropā notikušajiem dažādiem teroraktiem, ko veikuši radikāli musulmaņi; viens no Daugavieša ģimenes locekļiem dienu pirms terorakta, kad fūre notrieca 50 cilvēkus, esot atradies tieši tajā vietā.
Tas viss viņam esot licis pievērsties domām, kā aizsargāt savu valsti pret teroristiem un gatavoties Krievijas agresijai. Esot sapratis, ka armija viena netiks galā, ka būs nepieciešams cīnīties ar Krieviju ar diversiju un mežabrāļu metodēm. Tāpēc arī daudz par to interesējies, bet nekad neesot domājis vērsties pret savu valsti. Ar Krievijas labēji noskaņotiem cilvēkiem esot sazinājies, jo zinājis, ka viņi ir noskaņoti pret Putina režīmu.
Viens no viņiem gan izrādījies arī antisemīts, tāpēc Daugavietis viņu nolēmis izjokot ar it kā izdarītu teroraktu. Vēl apsūdzētais stāstīja, ka tagad ik pa laikam strādājot ārzemēs, arī musulmaņu valstīs, sadraudzējies ar citas rases pārstāvi. Daudz lasot, ceļojot, uzzinot un tāpēc esot krasi mainījis uzskatus par citām rasēm. Pēdējā vārdā apsūdzētais sacīja, ka darīšot visu, lai tiesā būtu pēdējo reizi.
Daugavietis līdz šim nav tiesāts, ir vidējā izglītība, apguvis virpotāja, metinātāja un atslēdznieka profesiju, studē.
Bez pierādījumu pārbaudes
Tiesa piesprieda tieši tādu sodu, kādu prasīja prokurors Edgars Brumermanis. Kā pēc tiesas man teica prokurors, ja apsūdzētais nebūtu atzinis un patiesi nožēlojis vainu un tiktu veikta pierādījumu pārbaude, viņš būtu prasījis divu gadu reālu cietumsodu.
Daugavieša advokāts Uldis Lapiņš par sodu piekrita prokuroram, vienīgi gribēja nokaulēt piespiedu darba stundas no 150 uz 120. Iespējams, par to taps arī pārsūdzība.
