Anda Līce: Mūsdienu medicīna veic brīnumus, tomēr sirdsapziņas protēzes tā izgatavot nespēj 25
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Amputāciju veic, lai glābtu cilvēka dzīvību. Visbiežāk tā ir pirkstu, rokas vai kājas noņemšana, īpaši bieži to nākas darīt kara laikā. Es nesen skatījos satriecošu ukraiņu žurnālista Dmitrija Gordona sarunu ar skaistu deviņpadsmitgadīgu brīvprātīgo sakarnieci no Odesas Ruslanu Daņilkinu, kurai Hersonā lādiņa šķemba norāva kāju līdz ceļgalam. No noasiņošanas meiteni paglāba tikai brīnums. Viņas kāju protezēs, un viņa cer atgriezties frontē. “No mums katra ir atkarīga mūsu uzvara,” viņa saka. Iebrucējus Ruslana sauc par izdzimteņiem un necilvēkiem.
Runa nav tikai par rokas vai kājas zaudēšanu, amputēt var daudz ko, arī garīgo orientieri – sirdsapziņu, ko dēvē par Dieva balsi cilvēkā. Ukrainā tagad neskaitāmi cilvēki tiek sakropļoti un zaudē spēju staigāt un strādāt, bet atrodas arī tādi, kas, būdami fiziski veseli, zaudē sirdsapziņu. Tas notiek ne tikai Ukrainā. Mūsdienu medicīna veic brīnumus, tomēr sirdsapziņas protēzes tā izgatavot nespēj.
Mani kā Latvijas pilsoni pazemo tas, ka tieši tagad, kad izšķiras arī mūsu nākotne, nelikumībās pieķertie pēc tiesas prāvām un pat cietumā pasēdēšanas turpina plānot, kā apzagt valsti, tātad arī mani. Tiklīdz atveru internetu vai laikrakstus, tā redzu kārtējo likumpārkāpumu. Vai iespējams nosargāt valsts neatkarību, ja vieni nesodīti zog, bet otri viņus piesedz? Tie, kas pazīst Putinu, saka, ka viņš esot čekists pēc sava psihotipa.
Acīmredzot ir arī alkatīgo psihotips – cilvēki, kuriem, iespējams, pat gēnos sirdsapziņa ir amputēta, un tur vairs nekas nav līdzams. Tādus kaut cik savalda vienīgi soda neizbēgamība. Bet pie mums arī tas līdz šim nav noticis, jo mēs diemžēl ļoti daudzi joprojām esam tādi puspadomju ļautiņi – viegli iebaidāmi, viegli nopērkami un pašus lielākos neliešus pat apskaužam un klusībā apbrīnojam.
Pagājušajā gadā Jūrmalas dome, piesedzoties ar klajiem meliem un izdomātiem ieganstiem, nerēķinoties ar jūrmalnieku protestiem, pieņēma lēmumu par Asaru un Bulduru bibliotēku likvidāciju. Tagad dome 17. maijā ir noteikusi Bulduru bibliotēkas ēkas izsoli par 350 000 eiro, parādot, ka tā nospļaujas uz jūrmalnieku prasībām.
Vai tas nesāk atgādināt padomju laikus? Tie, kas šai nekrietnībai ir pielikuši savu roku neatkarīgi no viņu tagad ieņemamā amata, ir cilvēki ar amputētu sirdsapziņu, un ar viņiem nevajadzētu pat sarokoties, kur nu vēl kārtot kādas lietas. Šis ir bīstams precedents – tas ne vienu vien alkatīgu ierēdni iedrošinās uz patvaļību. Ja noziedzīgais darījums tiešām notiks, tam ir jākļūst par neizdzēšamu kauna traipu Jūrmalas vēsturē.
