Par algām skaļi jākliedz 4
Satraucošs jau ir pats virsraksts, kas parādījās “Latvijas Avīzē” pagājušā gada 28. novembra numurā – “Slimnīcu dakteri – nabagie un bagātie”, autore “Latvijas Avīzes” vadošā žurnāliste Māra Libeka.
Ārsti, viss medicīnas personāls, ir nostādīts vidēja ierēdņa – birokrāta – lomā, apzināti aizmirstot to, ka viņi ir profesionāli darbinieki.
Visus šos divdesmit gadus esam rokas lauzījuši, teikdami – tādi nu mēs esam, naudas ir tik, cik tās ir, utt. Jābeidz šī mūžīgā aizbildināšanās, nevarības izrādīšana, jārīkojas noteikti un konsekventi. Visam medicīnas personālam atalgojums jau tagad jāpaceļ trīs četras reizes. Jā, trīs četras reizes! Ja tas netiks darīts, profesija lēni noasiņos. Tas jau sāk notikt. Pakāpeniskais algu paaugstināšanas efekts pazūd, dzīves dārdzībai ceļoties katru gadu.
Visu šo laiku nelabvēlīga, nesaprotoša un neizprotoša ir bijusi valdība un Saeima. Sāpīgi, bet arī apkaunojoši ir klausīties kolēģu sarunās par zemo atalgojumu visam medicīnas personālam. Sirds sažņaudzas un kauns ar viņiem runāt par šo tēmu, ja salīdzina ar algām ārzemēs. Arī slimnīcu un iestāžu vadībām jākļūst caurspīdīgākām attiecībā pret ārstu atalgojumu – neaizbildinoties ar kādiem iedomātiem vai izdomātiem iemesliem, kā to lasām presē.
Algu ziņā jāpastāv atšķirībai starp ārsta un rezidenta algu. Bet rezidenta algai ir jābūt tādai, lai varētu uzturēt ģimeni, jo pretējā gadījumā mēs apzināti neizmantojam visā pilnībā rezidenta potenciālu.
Jānis J. Dimants, Jr., M. D. Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LAZA) valdes priekšsēdis
Žurnālista komentārs
Kā “Latvijas Avīze” jau 28. novembrī rakstīja, veselības ministre Ingrīda Circene sola 2014. gada budžetā darba samaksu ārstiem palielināt vidēji par 71 latu mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personām par 42 latiem, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām par 28 latiem. Taču šis, kaut niecīgais palielinājums, nav samaksa par vienu darba slodzi. Šajās naudas summās iekļauta maksa par nakts stundām, darbu svētku dienās, kompensācija par slimošanas laiku utt., tāpēc līdz mediķu naudas maciņiem nokļūs vien daļa no ministrijas nosauktā palielinājuma. Vidējais atalgojums ir ļoti vispārīgs rādītājs. Tas ir kaut kas līdzīgs vidējai temperatūrai slimnīcā. Gan ārstniecības iestāžu, gan arī mediķu sabiedrisko organizāciju vadītāji ne reizi vien uzsvēruši, ka katram ārstniecības pakalpojumam ir jāaprēķina tā reālā cena, jo tajā tiek iekļauta arī mediķu darba samaksa. Ja cena nav adekvāta, tad nevar gaidīt, kad ārsti saņems darbam atbilstošu atalgojumu. Nacionālais veselības dienests pagaidām tikai zobārstniecībā ir aprēķinājis, cik kas maksā.
Māra Libeka
