Par aizstāvību un bēgļiem 3
Jāni Gustsonu dalīties pārdomās un izteikt pateicību par taisnības aizstāvēšanu pamudinājis Māras Libekas raksts “Strīds par slotas kātu turpinās” “LA” 11. septembrī. J. Gustsons raksta: “Rodas vēlēšanās paspiest roku šiem latviešu godavīriem – tiesnesim Imantam Dzenim par taisnas tiesas spriešanu un zvērinātam advokātam Aldim Allikam par viņa uzdrīkstēšanos savā aizstāvības runā teikt patiesību un aizstāvēt ne tikai latviešu patriotu Daini Rūtenbergu, bet vienlaikus aizstāvēt arī mūsu valsts demokrātiju un latviešu tautu no tās ienaidnieku pretvalstiskām darbībām.
Tā bija “tautu tēva” tālredzīga politika – okupētajās valstīs radīt bumbas ar laika degli, iedēstot svešu tautu ligzdās komunisma vanckarus, lai paietu laiks un būtu iespēja rasties šādām Piedņestras, Dienvidosetijas, Doņeckas, Luhanskas “tautas republikām”.
Arī latviešu tauta netika pasargāta no piektās kolonnas izveidošanas pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas, jo mūsu valstī palika milzu armija iepludināto civilokupantu, kā arī okupācijas armijas demobilizēto virsnieku un viņu ģimeņu locekļu, kuri veido potenciāli bīstamu masu Latvijas valstiskumam. To uzskatāmi pierādīja referendums, kad milzu skaits Latvijas Republikas pilsonību ieguvušo nostājās pret mūsu valsts Satversmi.”
Jēkabpiliete Brigita B. teic paldies “LA” žurnālistei Lindai Rumkai “par tik dzīvi un interesanti novadīto sarunu ar premjeri Laimdotu Straujumu Grāmatu svētkos Salas novada Biržu tautas namā”. Tajā daudzi jautājumi tika uzdoti par bēgļu krīzi. Lasītāja atzinīgi vērtē arī Egila Šnores publikāciju “LA” par šo pašu tematu “Eiropa bez robežām”. Brigitas kundze spriež, ka piecsimt bēgļus solidaritātes vārdā varam uzņemt, taču par to, kas notiks tālāk, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Līvānietis Jānis Auzāns uzskata, ka bēgļu plūsmu veicina pati Eiropas Savienība ar dāsnajiem pabalstiem: “Eiropā viņiem izsniedz pabalstus, kas pārsniedz viņu valstīs strādājošo algas. Kāpēc neizmantot šo izdevību?”
