„Augstākiem neliekties, zemākiem neliegties”. Ingrīda Burāne dalās decembra kultūras piedzīvojumos 2
Ingrīda Burāne, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne dalās spilgtākajos šī rudens kultūras piedzīvojumos.
Izvēlēties tematu gada noslēdzošajam redzējumam uz aizvadītā mēneša ieviļņojošākajiem notikumiem Latvijas kultūras dzīvē nebija viegli. Kā novembrī, tā decembra pirmajās nedēļās to bijis tik daudz kā sniega pārslu, kas tiek izpurinātas no mākoņu kupenām. Pasaule mums apkārt it kā kļūst baltāka, tīrāka, aprimst, ieritinās savās cerībās uz veldzējošu, jēgpilnu, radošu mieru.
Tomēr karu brūces ir vaļējas, asiņojošas, traumējošas, stindzinošas savā nežēlībā un ilglaicībā. Ukrainā, tepat Latvijā, kurā vēl 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas nevaram un dažkārt arī negribam risināt, atrisināt, sakārtot elementārus rīcības, attiecību, mantojuma, pēctecības samezglojumus.
Prezidijos un sēžu zālēs, mediju telpā, politikāņu melu jomās uzšvirkstējumi ir tik lēti iepretim mākslinieku centieniem un iespējām veidot mūsu iekšējās pasaules harmoniskākas, atvērtākas, godīgākas. Kultūra šobrīd Latvijā ir vienīgā, kas nepārtraukti rūpējas, lai mūsu dvēseles ceļā uz Ziemassvētkiem nepārvērstos apledojušās sasaluma pikās, kuras var traumēt. Dara to tikpat nesavtīgi, tālredzīgi, mērķtiecīgi kā visi brīvprātīgie, kuri bez liekas izrādīšanās dienu dienā palīdz posta un nelaimes piemeklētajiem.
Mūzikas stāstu pēctecībā
Joprojām atjaunojos Georga Pelēča un Reiņa Zariņa veltījumā Domeniko Skarlati interpretācijām 26. novembrī Melngalvju namā, kurās tik dzīvīgi un spēcinoši ievijās latviešu tautasdziesmu motīvi. Pārsteidzoši, meistarīgi, trīs augstas raudzes profesionāļu intelekta un emociju kopsaplūsmē.
Joprojām veldzējos “Jubilejas mesas” pirmatskaņojumā 2. decembrī Rīgas Domā Sigvarda Kļavas virsvadībā. Artura Maskata “KYRIE” dramatisms ir lūgšana, tāpat kā Jura Karlsona mīlestība, Andra Dzenīša ticības apliecinājums, Ērika Ešenvalda smeldzīgās cerības, Pētera Vaska pateicība un Andreja Selicka vēlējums Latvijai. Unikāls jaundarbs, kurā visi izpildītāji tradicionālajā formā ieviesa jaunas latviskā krāsas. Vēlreiz un vēlreiz atgādinot, ka esam Eiropas tauta, kura var smalki apstiprināt savu esību mūzikas tīrībā un stāsta perfekcijā.
Gaismas pilī – izstādes, perfektas daudzslāņainībā
Un joprojām domāju arī par grāmatām, kuras ir vienmēr pieejamas, klātesošas un sasniedzamas pat visgrūtākajos apstākļos, bezcerībā, nespēkā. No visa kopuma, kas veido izstāžu dzīves neapgūstamību, šoreiz par mākslas darbu izstādēm, kuras redzamas Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā. Jāsaka, ilgstošā periodā vienmēr apskatot Gaismas pils ekspozīcijas, nekad neesmu vīlusies, aizgājusi iztukšota vai sapīkusi par nokavēto laiku.
Izstādes ir gudras, zinību un atziņu piestrāvotas, mākslinieciski rosinošas, piepildītas. Tātad – perfektas daudzslāņainībā un bezgalīgu asociāciju plūdumā. Tāpat kā sagatavotie katalogi un cita rakstura iespieddarbi. Šādā lūkojumā varētu teikt, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki un pieaicinātie eksperti, konsultanti, visi, kuri rada paliekošas vērtības, iedzīvina gadsimtiem pastāvējušo un pārbaudīto atzinumu – grāmatas ir mūžīgas, manuskripti nedeg, gars nav uzvarams. To atkārtoti un atkārtoti izbaudu pastāvīgās ekspozīcijas telpā, kurā var pētīt, meklēt sakarības, redzēt unikālus retumus izstādē “Grāmata Latvijā”.
Nenovērtējama pašapziņas liecība, kas atgādina par grāmatas teksta (saturs) un iekārtojuma, ilustrāciju (forma) saplūsmi, vienotību, par nācijas tapšanu un līdzdalību valsts idejas stiprināšanā. Nacionālās mākslas atvērums pagātnē un šodienā. Gara un varas pretstati.
Divas mākslas izstādes, kuras noteikti jāpiemin, ir Baltijas 39 mākslinieku darbu parāde “Skriet ar vilkiem” (2022. gada 30. novembris – 2023. gada 31. janvāris) Konferenču centra vestibilā. To izveidoja 2018. gada Londonas grāmatu gadatirgum, tagad tā atceļojusi uz Rīgu pēc viesošanās 17 zālēs Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Itālijā un citviet pasaulē. Izstādē redzami mūsu spēcīgāko grāmatas mākslas darinātāju maģiskie darbi, un par tēmas izvēli koncepcijas autore, igauņu māksliniece Vīve Nora teikusi: “Atrodoties vilka aizsardzībā, uzskatot to par savu garīgo dzīvnieku, tā ir lepnuma sajūta.[..] Vilks ir sociāli inteliģents, un tādai jābūt arī mazai tautai.”
Viena no Latvijas pārstāvēm šajā izstādē ir māksliniece Rūta Briede. Par viņu daži skopi vārdi saistībā ar otru izstādi – “BikiMETRS” (28. septembris – 10. decembris). Tas ir veltījums apgāda “Liels un mazs” grāmatu sērijas “Bikibuks” piedzimšanas desmitgadei. Vēlos atgādināt, ka sērijas idejas autore Rūta Briede kopā ar dzejas izlases sastādītāju, apgāda galveno redaktori, dzejnieci Inesi Zanderi deva sērijai augstvērtīgu teksta un mākslinieciskā ietērpa sintēzi.
Tai dizaina formu piešķīra Rūtas dzīvesbiedrs Artis Briedis. Unikālā sērija, kurā ir 101 grāmatiņa, pirmo reizi tiek parādīta vienkopus, turklāt izstādes scenogrāfi Dina Suhanova un Reinis Suhanovs it kā uz skatuves uzved visus personāžus atšķirīgos tēlos – gleznās, priekšmetos, kuri izmantoti mākslinieka ilustrācijās, skicēs, rotaļlietās…
Plašu izziņas materiālu (ietverot dzejoļa uzrakstīšanas gadu!) vai mākslinieku komentārus savam darbam var apcerēt kā rosinājuma un asociāciju saāķējumus par piecos gados piedzīvoto sērijas tapšanas un izdošanas laikā. Atraktīvi, gudri, rosinoši katram vecumam. Materiālu izpēte un salīdzinājums vien – eļļas gleznojumi, akvarelis, krāsainie zīmuļi, digitālās grafikas, plastikāti, dabas materiāli, diegi u. c. perfekti atbilst dzejnieku dažādībai un valodas krāsainībai.
Daļa no apgāda “Liels un mazs” ilustrācijām sapulcinātas atšķirīgā kopojumā Ziemassvētku veikalā galerijā “Istaba”, kas ir uzticama izdevniecības un mākslinieku sadarbības partnere.
Rūtas Briedes ieguldījums grāmatu mākslā
Līdzās jau šogad piešķirtajai Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu tirgus balvai “Gada labākais bērnu grāmatu izdevējs Eiropā” apgāds 5. decembrī saņēma Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā. Uzdrošinos apgalvot, ka lielu ieguldījumu šo prestižo atzinību saņemšanā devusi māksliniece Rūta Briede ar savu talantu, neizsīkstošo izdomu, perfekciju katrā sīkumā, mērķtiecību un izturību ikdienas pienākumos.
Viņas spēks varbūt ietverts Rūtas pašas vārdos: “Ja gribi radīt kaut ko, kas ir nozīmīgs, tad nevari baidīties no tā, kas ir populārs. Latvijas vidē, manuprāt, mums ir zināms naivums – mēs ne ļoti profesionāli izturamies pret to, ko zīmējam. Mēs strādājam ar sirsnību.” Par vērtību Rūtas radošajā gaitā uzskatu viņas ieguldījumu nākamībā: gan ar bērnu grāmatu atzara kopšanu, gan veicot docentes pienākumus Latvijas Mākslas akadēmijā.
Aizrautīgā, profesionālā sadarbība ar studentiem, attīstot viņos daudzveidību un interesi par ilustrācijas neesošajām robežām, grāmatas tēlainību, krāšņo grāmatu mākslas amatu iepulsējot nākotnes lasītājiem. Bet Jelgavas tipogrāfijā jau top Ineses Zanderes un Rūtas Briedes jaunākā bilžu grāmata.
2023. – godinot valodu un Jāni Endzelīnu
Nākamais ir valodnieka Jāņa Endzelīna (1873–1961) 150. dzimšanas dienas gads. 22. februāris iekļauts UNESCO svinamo dienu kalendārā. Lai tā ir atgādne par viņa darba starptautisko nozīmi, cieņu pret latviešu valodu, vārdu, grāmatu, dažādību: vācot un pētot izloksnes, vietvārdus, tautas vārdu darinājumus, aizvien pieminot nepieciešamību saglabāt nemateriālās kultūras mantojumu visās iespējamās formās. Valoda ir mūsu esība. Tāpat kā Dziesmu svētki, kurus 2023. gadā izdziedāsim un izdejosim 150. reizi.
Ilgus gadus zem mana rakstāmgalda stikla glabājās izgriezums ar Jāņa Endzelīna atziņas faksimilu: “Augstākiem neliekties, zemākiem neliegties.” Lai šie vārdi mums neaizmirstas, ir klātesoši ceļā uz Ziemassvētkiem un jaunā gada darbus plānojot.
