20 gadi cietumā: tiesvedība atklāj, kā policijai izdevās atšķetināt sabiedrību šokējušo advokāta slepkavību Mārupē 31
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas rajona tiesa 19. martā nolasīja spriedumu krimināllietā par bruņoto laupīšanu 2019. gada 20. jūlijā Mārupē, kad nāvējoši tika sašauts advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.
Slepkavībā apsūdzētajam Vladimiram Zibikovam tiesa piesprieda 20 gadus, bet viņa līdzdalībniekam Ārim Stepiņam – deviņus gadus aiz restēm.
Pēc tiesvedības gaitā izskanējušās informācijas, notikumi risinājušies šādi. Bērziņu privātmājā laupītāji ielauzās 20. jūlija vakarā, kad mājās bija tikai 1940. gadā dzimusī advokāta māte.
Sirmgalve nogāzta zemē, ar izolācijas lenti sasietas rokas un aizlīmētas acis. Uzbrucējs draudējis nodurt, ja nepateikšot, kur glabā skaidru naudu, bet pats nekavējās pārmeklēt skapjus un plauktus.
Līdzdalībnieks tajā pašā laikā otrajā stāvā lauzis vaļā durvis uz to mājas daļu, kurā dzīvoja pensionāres dēls Uldis ar sievu. Tieši tajā laikā Bērziņu laulātais pāris pārradies mājās.
Laupītājs, kurš atradās otrajā stāvā, aizbēga pa logu, līdzi paķerot salaupīto, bet otrs pretojās – sievietei viņš iemetis ar smagu ikonu, bet vīrieša virzienā raidīja trīs šāvienus, viena lode trāpīja Uldim Bērziņam vēderā, skarot dzīvībai svarīgus orgānus.
Mediķiem neizdevās glābt advokāta dzīvību – tajā pašā naktī slimnīcā viņš nomira.
Slepkavības atklāšanā palīdz videoieraksti
“Latvijas Avīze” jau rakstījusi ka tiesas process šajā krimināllietā sākās pērn 27. jūlijā. Tajā pašā kriminālprocesā tika izskatīta vēl viena noziedzīga epizode – zādzība no dzīvokļa Jelgavas novadā.
Lietas skatīšanas gaitā varēja nojaust un saprast, kā Valsts policijas darbiniekiem bija izdevies atklāt šo slepkavību – smagu noziegumu ar lielu rezonansi sabiedrībā.
Jau izmeklēšanas sākumā atmesta versija par to, ka Mārupē dzīvojošais jurists varētu būt noslepkavots viņa profesionālās darbības dēļ.
Viss liecinājis par to, ka noziedznieku nolūks bija izdarīt laupīšanu, turklāt pat bēgot viņiem bija izdevies aiznest līdzi mantas 226 eiro vērtībā un nenoskaidrotu skaidras naudas summu no Ulda Bērziņa istabas.
Rezultātus deva Mārupē izvietoto videonovērošanas kameru ierakstu pētīšana un analīze.
Izmeklētāju uzmanību piesaistīja aizdomīga automašīna “VW Passat”, tika noskaidrots, ka tās īpašnieks ir Āris Stepiņš, persona, kura jau agrāk bija nonākusi likumsargu uzmanības lokā.
Operatīvie darbinieki sāka novērot Stepiņu un analizēt viņa kontaktus. Drīz vien policistu uzmanībā nonāca arī Vladimirs Zibikovs, kurš pirms pāris gadiem bija atbrīvots no ieslodzījuma.
Abi vīrieši algotu darbu nestrādāja, toties dzīvojuši ne tikai pārticīgi, bet pat ar vērienu. Tālākas izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka abi sevi nodrošināja zogot un laupot.
Vīriešu telefonsarunu noklausīšanās neko daudz nedeva, jo abi noziedznieki bija pietiekami uzmanīgi. Toties viņi nebija paredzējuši, ka varētu tikt noklausīti automašīnā.
No tā, ko Stepiņš ar Zibikovu runāja automašīnas salonā, policijas darbinieki uzzināja par viņu nākamajiem plānotajiem noziegumiem.
2020. gada janvāra pirmajās dienās abi noziedznieki bija iecerējuši apzagt kādu dzīvokli Jelgavas novadā. Operatīvie darbinieki tam šķēršļus nelika, jo bija nepieciešams pamatots iemesls, lai Zibikovu un Stepiņu varētu aizturēt.
Neoficiāla informācija liecina, ka abi vīrieši vēl tajā pašā dienā bija plānojuši doties uz Slampi, lai tur aplaupītu kādu pensionāru pāri. To pieļaut policijas darbinieki neriskēja, jo pastāvēja risks, ka bruņotas laupīšanas laikā varētu ciest cilvēki.
Āris Stepiņš un Vladimirs Zibikovs tika aizturēti automašīnā, kurā atradās arī visas no dzīvokļa Jelgavas novadā nozagtās mantas.
Apsūdzētie paši izpļāpājas
Pēc aizturēšanas abi aizdomās turētie tika apcietināti un ievietoti Rīgas Centrālcietumā.
Divi ieslodzītie, kuri tobrīd atradās ieslodzījumā, piekrituši palīdzēt operatīvajiem darbiniekiem – ieslodzītie ne vienmēr piekrīt piedāvājumam sadarboties ar policiju, bet šis gadījums gan bija citāds, jo runa bija par noslepkavotu advokātu, un šīs profesijas pārstāvji noziedznieku vidū esot īpašā – cienījamā – statusā.
Ziņotājiem izdevies iegūt Zibikova un Stepiņa uzticību, turklāt abi arī labprāt lielījās ar brīvībā pastrādātajiem noziegumiem.
Piemēram, Zibikovs saviem kameras biedriem nekautrēdamies stāstījis, ka Mārupē nogalinājis advokātu, tur kopā ar līdzdalībnieku esot nolaupījuši lielu naudas summu un kaut kādus dokumentus.
Savukārt Stepiņš citiem cietumniekiem teicis, ka tas bijis pasūtījuma noziegums, jo no advokāta mājas bijis jānolaupa kaut kādi dokumenti.
Protams, ar šīm cietumnieku starpā notikušajām sarunām bija par maz, lai Stepiņu un Zibikovu varētu apsūdzēt. Turklāt noziedznieki bieži savā stāstījumā daudz ko piefantazē.
Zibikovs kamerā pat lielījies, ka viņš, piemēram, esot tas, kurš 2018. gada 30. maijā Rīgā pie Meža kapiem nošāvis maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku.
Operatīvajiem darbiniekiem palīdzējis tas, ka cietuma kamerā, kurā tika turēts Zibikovs, nebija televizora, bet viņam to ļoti gribējies. Zibikova uzticības personai cietumā tika nodots mobilā telefona aparāts, ko viņam it kā slepus bija iesūtījis brālis – uzticams cilvēks.
Zibikovs uz tādu provokāciju tiešām uzķērās. Viņš no cietuma zvanīja sava kameras biedra brālim, bet patiesībā runāja ar policijas darbinieku, kuram lūdza aizbraukt uz Ozolniekiem, uz daudzdzīvokļu māju, kurā dzīvo Zibikova tēvs.
Policijas darbinieks, sekojot Zibikova norādēm, mājas pagrabā atrada viņa ierīkoto slēptuvi.
Tajā bija gan laupīšanu laikā iegūtās zeltlietas (Zibikovs gribēja, lai tās pārdod, un tad viņš cietuma kamerā tiktu pie televizora), gan noziegumos izmantotās sejas maskas, gan arī šaujamierocis – pistole “Walther”, ar kuru tika sašauts advokāts Bērziņš.
Iegaumēja balsi
Jau pēc pusotra mēneša Valsts policijas vadība lepni varēja ziņot, ka Mārupē izdarītais noziegums – bruņotā laupīšana un advokāta Bērziņa slepkavība – ir atklāts. Krimināllietā tika iegūti arī citi svarīgi pierādījumi.
Piemēram, laupīšanas laikā no vardarbības cietusī advokāta mamma noziedznieka seju toreiz neredzēja, bet bija iegaumējusi viņa balsi, pēc kuras attiecīgās izmeklēšanas darbības laikā atpazina Vladimiru Zibikovu.
Kaut kriminālprocesa gaitā tika iegūti daudzi būtiski pierādījumi, kas pierāda Zibikova un Stepiņa vainu, tomēr tas netraucēja abiem noziedzniekiem tiesā liegties.
Tiesas sēdes laikā abi atteicās sniegt savas liecības, toties izmantoja tiesības teikt pēdējo vārdu.
Vladimirs Zibikovs, runādams divas ar pusi stundas, atzina, ka bija iekļuvis advokāta Bērziņa mājā, bet noliedz, ka būtu šāvis uz mājas saimnieku.
Par zādzību no dzīvokļa Jelgavas novadā viņš apgalvoja, ka to izdarījis gluži vai nejauši, spontāni… Āris Stepiņš teica, ka cietumā atrodoties pilnīgi bez iemesla, jo neesot piedalījies nekādās noziedzīgās darbībās.
Cietušajām – morālo kompensāciju
Vladimiram Zibikovam (1982. g. dz.) apsūdzība tika celta par četriem noziedzīgiem nodarījumiem – par slepkavību, kas saistīta ar laupīšanu, par šaujamieroča un munīcijas iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu bez attiecīgas atļaujas, par zādzību, kas izdarīta, iekļūstot dzīvoklī, kā arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu.
Viņa līdzdalībnieks Āris Stepiņš (1967. g. dz.) tika apsūdzēts par laupīšanu, kas izdarīta personu grupā un iekļūstot dzīvoklī, kā arī par zādzību, kas izdarīta, iekļūstot dzīvoklī.
Prokurore Dace Lapinska lūdza Zibikovam piespriest brīvības atņemšanu uz 20 gadiem, Stepiņam – uz deviņiem gadiem, ko Rīgas rajona tiesas tiesnese Aija Briede arī piesprieda.
Abiem apsūdzētajiem būs jāsedz cietušajai advokāta mātei nodarītie mantiskie zaudējumi, kā arī abām cietušajām jāizmaksā morālā kaitējuma kompensācijas.
Solidāri no V. Zibikova un Ā. Stepiņa par labu nogalinātā vīrieša mātei piedzīta 226 eiro materiālā kaitējuma kompensācija, bet morālā kaitējuma kompensācija – 8000 eiro.
Tāpat no Vladimira Zibikova par labu mātei piedzīta 40 925 eiro morālā kaitējuma kompensācija, bet par labu sievai – 48 925 eiro kompensācija.
Mašīna konfiscēta, rokas pulksteņiem arests
Zibikovam piederošā automašīna “BMW X3” atzīta par noziedzīgi iegūtu, tā tiks konfiscēta. Āra Stepiņa automašīnai “VW Passat” tiks saglabāts uzliktais arests, nodrošinot kaitējuma kompensācijas piedziņas izpildi.
Tādā pašā nolūkā tiks saglabāts uzliktais arests Zibikova rokaspulksteņiem “Casio”, ”Louis Erard”, “Seiko”, “Tissot” un “Cartie”, kā arī Stepiņa rokaspulksteņiem “Tissot”, “Rado” un zelta gredzenam ar melnu akmeni.
Izmeklēšanas gaitā tikuši izņemti daudzi lietiskie pierādījumi. Daļu no tiem tiesa lēmusi iznīcināt, 6,35 mm kalibra pistole “Walther” tiks konfiscēta un nodota Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei.
Valsts ieņēmumu dienestam pēc konfiscēšanas tiks nodotas naudaszīmes – Turcijas, Bulgārijas un Arābu Emirātu nacionālā valūta.
Starp lietiskajiem pierādījumiem ir arī rokaspulkstenis “Rotary Automatic”, maisiņš ar juvelierizstrādājumiem, viens pāris aproču pogu, sešas aproces un trīs statuetes.
Vēl viens tiesas process
Rīgas rajona tiesas spriedumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai. Visticamāk, ka abi apsūdzētie to arī darīs.
Tajā paša laikā Zibikovu un Stepiņu jau tuvākajā laikā gaidīs vēl viens tiesas process. 16. martā Valsts policija kriminālvajāšanas uzsākšanai prokuratūrai nodeva kriminālprocesu par bruņotām laupīšanām un zādzībām Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novadā, kas pastrādātas no 2018. gada līdz 2020. gada janvārim, kopumā veikti astoņi noziedzīgi nodarījumi.
Policija uzsvērusi, ka bruņotās laupīšanas tika veiktas vardarbīgi un nežēlīgi.
“Latvijas Avīzei” zināms, ka par šiem noziegumiem apsūdzēti Zibikovs un Stepiņš. Šie viņu noziedzīgie nodarījumi tika atklāti, pateicoties nolaupītajām mantām, kas tika atrastas un izņemtas kratīšanu laikā, izmeklējot advokāta Ulda Bērziņa slepkavības lietu.
