Par 50 000 eiro gatavos juridisko pamatu privāto partneru piesaistei Rīgas koncertzāles projektam 2
Kultūras ministrija (KM) pasūtīs juridisko risinājumu izstrādi privāto partneru piesaistei Rīgas akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai, lai arī par tās atrašanās vietu skaidrības joprojām nav.
Kā aplēsts KM sagatavotajā ziņojumā, juridisko risinājumu izstrādei būtu nepieciešami 50 820 eiro, kuru ministrijas budžetā nav, tāpēc tos piedāvāts ņemt no Ekonomikas ministrijas (EM) budžeta, kurai arī ir interese par projekta īstenošanu, apvienojot to arī ar konferenču centra funkciju.
KM informē, ka kopā ar Rīgas pilsētas pašvaldību un valsts AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) jau gadu analizē risinājumus vairākām koncertzāles novietnēm Rīgas centrā.
Pētot dažādas alternatīvas, secināts, ka Rīgas pašvaldības rīcībā ir visai ierobežots nekustamo īpašumu apjoms, kas var tikt izmantots liela apjoma valsts nozīmes objektu būvniecībai.
Lielākajai daļai no šāda veida īpašumiem esot funkcionāli vai cita veida apgrūtinājumi, kas sadārdzina būvniecību.
Balstoties uz Rīgas domes un VNĪ sniegto informāciju, identificētas deviņas potenciālās apbūves teritorijas, kur būtu iespējams īstenot koncertzāles projektu, tomēr izvēle izdarīta nav.
Ekspertu diskusijās kā būtiskākie faktori koncertzāles atrašanās vietai tikuši izvirzīti attālums no pilsētas centra, kam nevajadzētu būt tālāk par trim kilometriem no Vecrīgas, iespējas nodrošināt labu piekļuvi ēkai, pieeja sabiedriskā transporta infrastruktūrai, turklāt eksperti prioritāti sliecas dot vietām pie Daugavas akvatorijas.
Lai pārliecinātos par projekta, kas ietver kultūras un darījuma tūrisma infrastruktūras izveidi vienā zālē līdz 1400 vietām, dzīvotspēju un ekonomisko pamatotību, KM veikusi sākotnējo projekta finanšu rādītāju analīzi.
Tajā secināts, ka investīciju ieguldījumi un investīciju uzturēšanas izmaksas pārsniegs projekta finanšu ieņēmumus, bet to kompensētu papildus sociālie ieguvumi, “tādējādi kultūras un darījuma tūrisma infrastruktūras projekta īstenošana ir izdevīga no sabiedrības viedokļa”, uzsvērts KM ziņojumā.
KM ziņojumā atzīmēts, ka Rīgai un Latvijai ir nepieciešama gan akustiskā koncertzāle, gan konferenču centrs, jo abu būvju nepieciešamība paredzēta gan plānošanas dokumentos, gan esot pamatojama ar sociālekonomiskajiem ieguvumiem.
Koncertzālē esot vajadzīga lielā zāle ar ietilpību līdz 1400 sēdvietām, mazā zāle ar ietilpību vismaz līdz 350 vietām, reverberācijas laiks vismaz divas sekundes, rezidences un mēģinājumu telpas Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim un telpas studiju procesa nodrošināšanai Latvijas Mūzikas akadēmijai.
Tikmēr atbilstoši EM sniegtajai informācijai, Latvijai esot svarīga arī “kvalitatīva, daudzfunkcionāla un pasaules standartiem atbilstoša konferenču centra attīstība Rīgā”, kas spētu nodrošināt augstas kvalitātes telpas lieliem starptautiska līmeņa pasākumiem ar ietilpību līdz vismaz 3000 vietām.
Kā atzīmējusi EM, pienesums Latvijas ekonomikai no vienas konferences līdz 3000 dalībniekiem varētu būt aptuveni 1,5 miljoni eiro. “Līdz ar to, ja gadā noorganizē 35 vidēja izmēra konferences līdz 999 dalībniekiem ar vidējo pienesumu ekonomikā aptuveni 500 000 eiro, un piecas lielās konferences niša no 1000 līdz 3000 dalībniekiem, tad konferenču centra pienesums Latvijas ekonomikai gadā var sasniegt līdz pat 25 miljoniem eiro,” aplēsusi EM.
EM atzīmē, ka privātajam sektoram bez valsts vai pašvaldību atbalsta ir grūtības uzbūvēt starptautisku konferenču rīkošanai atbilstošu konferenču centru, tāpēc Eiropā konferenču centri parasti atrodoties valsts vai pašvaldības īpašumā, vai arī ir īstenoti valsts un publiskās un privātās partnerības ietvarā.
Starptautiskiem standartiem atbilstošas koncertzāles ar ietilpību līdz 1400 sēdvietām un konferenču centra ar ietilpību līdz vismaz 3000 vietām provizoriskā telpu programma sastādīs 23 000 – 25 000 kvadrātmetriem un tās investīciju izmaksas prognozējamas ap 100 miljoniem eiro, atzīmēts KM ziņojumā.
Koncertzāles attīstības komitejas sēdēs atkārtoti ticis izskatīts “PriceWaterhouseCoopers” (PWC) 2018.gadā izstrādātais pētījums, kurā secināts – lai koncertzāles un konferenču centra būvniecība varētu tikt veikta, piesaistot Eiropas līdzfinansējumu, projekts būtu īstenojams kādā no Rīgas degradētajām teritorijām ļoti saspringtos termiņos, tādējādi pastāvētu augsts risks, ka publiskajam partnerim neizdotos minētajos termiņos iegūt savā īpašumā piemērotu zemes gabalu.
PWC atzīmēja, ka projekta īstenošana publiskās un privātās partnerības (PPP) ietvaros uz privātpersonai piederoša nekustamā īpašuma zemes gabala saturētu paaugstinātu subjektivitātes risku pretendentu pieteikumu izvērtēšanā, kā arī konkurences ierobežošanas risku attiecībā uz nevienlīdzīgām pozīcijām, kādās atrodas iespējamie PPP konkursa pretendenti.
Arī sarunu procedūras rīkošana ar vienu pretendentu, kura rīcībā būtu piemērots nekustamais zemes īpašums projekta realizēšanai, saturot augstu juridisko risku, jo procedūras īstenošanu nepieciešams pamatot atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.
KM atzīmē, ka PPP ieviešanas modelis “ir dzīvotspējīgs”. Viens no ieguvumiem projekta īstenošanai ar PPP esot iespējas realizēt projektu tam statistiski neietekmējot vispārējā valdības sektora ilgtermiņa saistību apjomu.
Šajā gadījumā privātajam partnerim būtu jāuzņemas lielākā daļa no būvniecības riska un lielākā daļa no pieejamības vai pieprasījuma riska, lai projekts varētu tikt uzskaitīts privātā partnera nevis vispārējā valdības sektora bilancē.
Balstoties uz PWC aprēķiniem, tiek lēsts, ka PPP modeļa īstenošanas gadījumā valstij būtu jāveic 25 gadus pieejamības maksājums privātajam partnerim, kas nepārsniegs 8 līdz 12 miljonus eiro gadā.
“Akustiskā koncertzāle ir arhitektūras objekts, kas potenciāli var kļūt par pilsētas simbolu vai katrā gadījumā ieņemt būtisku lomu pilsētas tēla veidošanā, līdz ar to svarīgs ir gan pats koncertzāles un konferenču centra projekts, gan arī tā atrašanās vieta – divi kritēriji, ko vienlaicīgi ir ļoti sarežģīti izvērtēt,” ziņojumā raksta KM.
KM norāda, ka, ievērojot to, ka valsts vai pašvaldības īpašumā ir ierobežots zemes gabalu piedāvājums, esot nepieciešams izstrādāt juridiskos risinājumus, kas dod iespēju PPP modelī izraudzīties ne tikai privāto partneri koncertzāles un konferenču centra būvdarbu pakalpojumu finansēšanai un ēkas uzturēšanai PPP līguma darbības laikā, bet arī privātās zemes piesaistes iespējām PPP modelī.
Lai situācijai rastu juridiskus risinājumus un radītu priekšnoteikumus brīvas konkurences iespējamībai attiecībā uz privāto partneru piesaisti projekta īstenošanā, KM piedāvā pasūtīt pētījumu. Par KM piedāvājumu valdība lems 5.novembrī.
Kultūras ministrijai plānots uzdot piesaistīt ekspertus juridiskā risinājuma izstrādei PPP finansēšanas modelim, kas paredz privātas zemes piesaistes iespējas, un līdz 2019.gada 10.decembrim sagatavot informāciju par izstrādāto juridisko risinājumu un turpmāk veicamajām darbībām.
KM sadarbībā ar EM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru paredzēts arī uzdot nodrošināt finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādi koncertzāles un konferenču centra projektam un līdz 2020.gada 10.martam iesniegt Ministru kabinetā nepieciešamos lēmumus projekta tālākās attīstības nodrošināšanai.
