Par 300 tūkstošiem plāno nostiprināt Bauskas pilskalnu 0

Bauskas novada pašvaldība izsludinājusi iepirkumu Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšanai un rehabilitācijai, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā. Prognozētā līgumcena – 320 tūkst. eiro. Uzņēmēji pieteikumus dalībai konkursā var iesniegt pašvaldībā līdz 16.aprīlim.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Pašvaldība vēlas uzlabot pilskalna nogāzes stabilitāti, izbūvējot tā saucamo zaļo gabionu aizsargsienu virs dolomīta slāņa upes krasta kantē, kā arī atjaunot nogāzes dabīgo reljefu un apaugumu ar zāli. Gabioni ir rūpnieciski cinkotas stieples pinumā ietverti laukakmeņi.

Bauskas pilskalna ziemeļu nogāze atrodas Mēmeles krastā un tā balstās uz 3-4 metrus augstas dolomīta klints. Spēcīga lietus laikā ir bijuši jau vairāki noslīdeņi, tāpēc pilskalna nogāzei ir papildus jānostiprina. Pilskalna nostiprināšanas pasākumi veikti pirms 17 gadiem, izbūvējot koka aizsargsieniņas, kā arī ierīkojot terasveidīgus šķembu bērumus. Taču tā kā koka balsti, visticamākais, nav pietiekoši dziļi nostiprināti, tie laika gaitā izšķiebušies.

CITI ŠOBRĪD LASA

Plānots izveidot arī apgaismotu gājēju celiņu gar pils ziemeļu sienu. Celiņu plānots balstīt uz metāla konstrukcijas- urbtiem metāla pāļiem, bet gājēju celiņa margas būs no ozola zariem. Plānotais būvdarbu izpildes termiņš ir pusotrs gads.

Bauskas pilskalnā jau ap 1500. gadu p.m.ē. atradās nocietināta baltu apmetne. Arheoloģiskajos izrakumos atsegta daļa no zemē iedziļinātas celtnes ar pavardu, atrastas kaula rotadatas un švīkātās keramikas trauku lauskas.

Vairākās vietās atrasts dzelzs laikmeta (2.-12.gs.) kultūras slānis ar bezripas keramikas lauskām.

Šodien Bauskas pils ansamblis sastāv no divām daļām. Vecākā – Livonijas ordeņpils – celta 15. gadsimta vidū, bet līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai drupas.

Jaunākā – Kurzemes hercogu rezidence – uzbūvēta 16. gadsimta beigās.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.