Par 30 gadiem plāno pagarināt ierobežojumus “čekistiem” 11
Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) rosina veikt likuma grozījumus, lai par 30 gadiem pagarinātu personas sadarbības fakta ar Valsts drošības komiteju (VDK) konstatēšanas noilguma termiņu.
Likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 17.pants pašlaik nosaka, ka pēc 20 gadiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšana nav pieļaujama un tās iespējamo sadarbību ar VDK nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo personu.
Likuma grozījumi paredz 20 gadus aizstāt ar 50 gadiem, tādējādi par 30 gadiem pagarinot personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņu. 17.panta darbība ir saistīta ar sadarbības fakta konstatēšanu sevišķajā kārtībā un lietu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu izskatīšanu tiesā.
Likums izsludināts 1994.gada 2.jūnijā un stājies spēkā dienu pēc tam, liecina portālā “likumi.lv” publicētā informācija.
Likumprojekts sagatavots, lai saglabātu likumā noteiktā ierobežojuma nepārtrauktību, nosakot termiņa pagarinājumu uz 50 gadiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Lēmums par termiņa pagarinājumu ir nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, uzskata atbildīgā komisija.
Ņemot vērā to, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Totalitāro seku dokumentēšanas centra (TSDC) rīcībā esošā informācija ir nepilnīga, tad publicējot šādus datus par personām, nezinot, kādu noziegumu atklāšanā personas ir piedalījušās, tiks radīts šo personu personiskās dzīves neaizskaramības un fiziskās drošības apdraudējums. Iespējamais sabiedrības ieguvums personu datu publiskas izmantošanas gadījumā nebūs samērojams ar konkrēto indivīdu aizskartajām tiesībām.
Nosakot termiņa pagarinājumu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanai, personai tiks saglabāta iespēja pieprasīt ziņas attiecībā uz sevi par iespējamo VDK dokumentu esamību TSDC rīcībā, izmantojot likumā noteikto kārtību. Tiks saglabātas tiesības personai griezties prokuratūrā ar pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu.
Lemjot par likumprojektu, NDK sēdēs piedalījās un tika uzklausīti Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, SAB TSDC, Drošības policijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.
Līdz ar šiem grozījumiem būs jāveic attiecīgi grozījumi arī Repatriācijas likumā un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
