Liepāja par 23 miljoniem iekustinās Eiropas sabiedrību 0
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītajā nedēļā starptautiska žūrija pieņēma lēmumu, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2027. gadā saņems Liepāja. Šobrīd dots starta šāviens apjomīgiem sagatavošanās darbiem, taču programmas veidotāji ir apņēmības pilni izmantot vienreizējo iespēju. Eiropas kultūras galvaspilsētas programma, kas kopumā izmaksās 23 miljonus eiro, sāksies pirms 2027. gada – jau 2025. gadā, Liepājas četrsimtgadē, tie turpināsies 2026. gadā, bet galvenās norises, protams, gaidāmas 2027. gadā.
Kāda no Latvijas pilsētām Eiropas kultūras galvaspilsētas godā būs jau otro reizi. 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas gods tika piešķirts divām pilsētām – Latvijas galvaspilsētai Rīgai un Ūmeo pilsētai Zviedrijā. Arī 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas būs divas – Liepāja un kāda pilsēta Portugālē.
Eiropas inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela norādījusi, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētai un tai apkārt esošajai teritorijai ir unikāla iespēja piešķirt kultūrai centrālo vietu un iedzīvotājiem atklāt Eiropas Savienības (ES) un ārpus tās pastāvošo kultūras izpausmju lielo daudzveidību. “Saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu Eiropas kultūras galvaspilsētas kļūst vēl svarīgākas. Tās parāda ES vēlmi izveidot tādu tautu savienību, kas aizstāv eiropiešu lolotās vērtības, proti, mieru, solidaritāti, vārda brīvību un cieņu pret citiem,” pauda M. Gabriela. Komisāre arī izteica cerību, ka Liepāja izmantos visas ilgtermiņa kultūras, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, ko var sniegt Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls.
Tikmēr Liepājas kā “Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027” pieteikuma projekta vadītāja Inta Šoriņa “Latvijas Avīzei” norāda, ka liepājnieki ir gatavi izmantot kultūras galvaspilsētas sniegtās iespējas un uzņemties riskus un izaicinājumus. “Eiropas kultūras galvaspilsēta statusu redzam kā lielu iespēju, ko izmantosim, cik vien tas būs iespējams. Saprotam, ka paši vien būsim tie, kas īstenos visu, ko esam ielikuši programmā. Šī Liepājai ir milzīga iespēja mainīt procesus.”
Kāds būs kultūras galvaspilsētas saturs?
Ko tad piedāvās Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta? Šobrīd programmas oficiālajā vietnē “Liepaja2027.lv” vēl redzam gana vispārīgu pieteikumu, neminot konkrētus pasākumus vai vietas. Liepājas pilsētas piedāvātajā koncepcijā ar nosaukumu “(ne)miers” tiek piedāvāta plaša, daudzveidīgu žanru pārstāvēta piecu līniju programma, kurā iecerēts pievērsties tēmām un problēmām, kas aktuālas gan Liepājai, gan Eiropai. Izveidotas piecas programmas līnijas – “Eiropas sapnis”, “Pilsēta paradokss”, “Jaunatklāj vietējo!”, “Apzinātā mērenība” un “Radošā tālnojauta”. Tās atklāšot stāstu, kas cieši saistīts ar Liepāju un tās sasaisti ar Eiropu.
Programma pagaidām publiski nav konkretizēta. “Plānojot ilgtermiņā, lielie atskaites punkti mums, protams, jau ir. Iekšējai lietošanai jau esam sagatavojuši ļoti konkrētus darbības plānus,” skaidro I. Šoriņa. Šobrīd programmas veidotāji paredz, ka kultūras galvaspilsētas programmā būs iesaistītas Liepājas lielākās infrastruktūras vietas, ievērojama loma būs koncertzālei “Lielais dzintars”. Plānoti ir arī pasākumi un arī festivāls pludmalē. “Vēlamies vairāk veidot aktivitātes mūsu militārā un industriālā mantojuma vietās, piemēram, Karostā un bijušajā “Liepājas metalurga” teritorijā. Ņemot vērā to, ka pilsēta ir diezgan kompakta, aktivitātes tajā noteikti būs pamanāmas visās kultūras norises vietās. Vairāki lielie pasākumi saistās ar daudzu nelielu aktivitāšu kopumiem, iesaistot gan iedzīvotājus, gan nevalstiskās organizācijas, pilsētas mikrorajonus un dažādas vietas, kur varbūt nav ierasts redzēt kultūras pasākumus,” atklāj I. Šoriņa.
Pārspēj Daugavpili un Valmieru
Konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” fināla kārtā sacensība noritēja starp Daugavpili, Liepāju un Valmieru. Visas trīs pilsētas nedēļā no 2. līdz 6. maijam klātienes vizītēs apmeklēja žūrijas delegācija – Beatrise Garsija (Spānijas), Hrvoje Laurenta (Horvātijas) un divi Latvijas eksperti – Diāna Čivle, kādreizējā nodibinājuma “Rīga 2014” vadītāja, un Ģirts Majors, kurš plašāk pazīstams kā festivāla “Positivus” rīkotājs. Žūrijas novērotāju statusā – Eiropas Komisijas un Kultūras ministrijas pārstāvji. 9. un 10. maijā žūrijas komisija uzklausīja un iztaujāja visu trīs pilsētu delegācijas.
Pagaidām kultūras galvaspilsētas programmas pieteicēji nav iepazinušies ar žūrijas detalizētu lēmumu – atskaiti. Tā būs pieejama jūnija sākumā. Oficiāli zināms, ka pilsētu pieteikumi konkursa fināla kārtā tika izvērtēti pēc vairākiem kritērijiem: ieguldījums ilgtermiņa stratēģijā, Eiropas dimensija, kultūras un mākslas saturs, izpildes spēja, sabiedrības iesaiste un pārvaldība.
Vilinoša, protams, ir doma – ja Eiropas kultūras galvaspilsēta būtu Daugavpils, savrupā kultūrtelpa Latvijas austrumos, tad tai pievērstais Eiropas skatiens pavirzītu pilsētu eiropeiskas sabiedrības integrācijas virzienā un kopumā veicinātu novārtā atstāto Latgales kultūrtelpas attīstību. Kā informēja Daugavpils pieteikuma izstrādes koordinatore Diāna Soldāne, Daugavpils tomēr turpinās īstenot savā pieteikumā ietvertās iniciatīvas un sadarbības projektus.
Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls Liepājai kā valstspilsētai piešķirts kopā ar partneriem – Dienvidkurzemes novadu un Kuldīgas novadu. “Iet kopā ar Dienvidkurzemes novadu un Kuldīgu bija dabisks lēmums, jo esam ļoti saistīti gan stratēģiskā pilsētplānošanā, gan reālā ikdienas dzīvē – 25% novada iedzīvotāju strādā Liepājā. Kuldīga ir lielisks papildinājums ar vairākiem spēcīgiem punktiem, piemēram, restaurāciju un suitu kultūras telpu un demokrātijas kvartālu, tāpēc Kuldīgai ir spēcīgs pienesums kopējai programmai, kurā redzam abpusēju iespēju audzēt kapacitāti jomās, kas varbūt Liepājā nav tik spēcīgas,” teic I. Šoriņa.
Izmaksās 23 miljonus
Šobrīd kultūras galvaspilsētas programmas veidotāji aprēķinājuši, ka tas potenciāli kopumā izmaksātu 23 miljonus eiro. Lielāko finansējuma daļu, kas nepārsniedz 50% kopējā finansējuma – līdz 10 miljoniem eiro –, apstiprinājusi Kultūras ministrija. Daļu finansējuma, 7,5 miljonus eiro, segs Liepājas pašvaldības budžets. Savukārt Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadi kopā iegulda vienu miljonu eiro, katrs pa 500 tūkstošiem eiro. Pārējo nepieciešamo finansējuma summu veidos privāts un Eiropas Savienības atbalstīto projektu finansējums. “Apzinām arī visus iespējamos finanšu avotus – gan privātos, gan Eiropas Savienības fondus –, bet, protams, ļoti rēķināmies ar Kultūras ministrijas atbalstu programmas īstenošanai,” pauž I. Šoriņa.
Zināms, ka pati Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīva, kas darbojas Eiropas komisijas paspārnē, speciālu finansējumu kultūras galvaspilsētām nepiedāvā. Taču abas jaunizvēlētās 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas Latvijā un Portugālē pēc žūrijas vērtējuma pretendēs arī uz tradīcijas dibinātājas, Grieķijas kādreizējās kultūras ministres Melinas Merkuri vārdā nosaukto naudas balvu 1,5 miljonu eiro apmērā – līdzekļus paredz programma “Radošā Eiropa”.
Kā Liepāja mainīsies
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas veidotāji Liepājā uzstādījuši piecus mērķus, ko grib sasniegt. “Pēc pieciem gadiem, īstenojot visas programmā iecerētās aktivitātes, vispirms ceram ieraudzīt lielāku, plašāku, jēgpilnāku un aktīvāku sadarbību ar Eiropas partneriem. Noteikti vēlamies arī redzēt, kā pilsēta ir mainījusies, runājot par vides veidošanu. Te ir svarīga attieksmes maiņa pret Baltijas jūru, ieradumiem. Tomēr pats lielākais un galvenais, ko vēlamies, ir veidot aktīvāku sabiedrību, kas aktīvi iesaistās procesos un izsaka viedokli,” spriež I. Šoriņa.
Nav biznesa investīciju projekts
Tomēr – kā izvairīties no kultūras galvaspilsētas – īslaicīgas un dārgas “kultūras uguņošanas” gada apmērā, bez paliekošākām izmaiņām? Tas ir viens no pārmetumiem, ko mēdz saņemt Eiropas kultūras galvaspilsētas, tostarp Rīga. I. Šoriņa uzsver: “Eiropas kultūras galvaspilsēta nav biznesa investīciju projekts. Atceroties Rīgu, ieguvumi ir citi. Piemēram mēs, kuri kā darbinieki savulaik esam bijuši iesaistīti “Rīga 2014” projektos, esam ieguvuši pieredzi kā profesionāli darbinieki. Rezultāts ne vienmēr ir tāds, ko varētu salīdzināt ar uzbūvētu ielu. Šajā gadījumā Liepāja kā Eiropas kultūras galvaspilsēta ir investīcija pašā kultūras jomā, iekšējos procesos – atbalstā nevalstiskajām organizācijām, radošo industriju sektora stiprināšanai.
Domājot par kultūras galvaspilsētas programmu, kopā ar tās māksliniecisko vadītāju Baibu Bartkeviču vēlamies, lai kultūras galvaspilsētas notikumi nebūtu tādi, kuros cilvēki tikai atnāk, aplaudē un aiziet mājās, un nav nekādas paliekošas sajūtas. Katrai aktivitātei ir savs plāns un mērķis, kādu pienesumu tās nesīs – vai tā būtu kāda mākslas darba radīšana vai izrādīšana, vai kādas vietas iekopšana, vai arī kādi lielāki masveida pasākumi. Jācer, ka mums būs iespēja to īstenot.
Pēdējo mēnešu karš blakus valstī izsita no sliedēm jebkuru cilvēku, uz brīdi – arī mūsu komandu. Notikumi bija tik šausmīgi, ka radās jautājums, kāda jēga tam visam, ko darām. Tomēr kā komanda vienojāmies, ka mūsu programmas koncepts “ne(miers)” liek izvēlēties – vai būsim negudri, negribīgi, neizglītoti un nevarīgi vai gudri, izglītoti un varoši. Tā ir mūsu izvēle – vai šo priedēkli “ne” pielikt vai atņemt. Mēs tomēr nevēlamies šim ļaunumam nozagt mūsu sapņus un mūsu nākotni, un mums ir jāizdara savs darbs līdz galam un jāiet uz pilnu banku, ko arī darījām, sperot visus vajadzīgos soļus un iesniedzot pieteikumu,” teic I. Šoriņa.
