Foto: SHUTTERSTOCK

Par 2021.gada augu izraudzīta parastā ķimene 0

Latvijas Botāniķu biedrības izvēlētais Gada augs 2021 ir parastā ķimene “Carum carvi”, aģentūru LETA informēja biedrībā.

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

Parastā ķimene “Carum carvi” ir suga ar plašu izplatības areālu – tā sastopama gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā. Eiropā parastā ķimene savvaļā sastopama gandrīz visur, izņemot Vidusjūras reģionu. Ķimene gan senāk, gan mūsdienās plaši kultivētas, kas jau sekmējis tās plašu izplatīšanos. Tā aug savvaļā arī Latvijā.

Parastā ķimene ir divgadīgs, retāk – daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs – suņburkšķu, latvāņu un burkānu radiniece.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tai ir sulīga, balta “burkānveidīga” sakne, divkārt līdz trīskārt plūksnainas lapas, augs sasniedz 30-80 centimetru augstumu. Baltie ziedi sakārtoti 4-8 centimetru diametru lielos čemuros, zied jūnijā līdz augustā.

Ķimenes augļi ir līdz četrus milimetrus gari skaldaugļi, kas tuvplānā atgādina saliekušos “pīrādziņus”. Raksturīgā smarža un garša piemīt visam augam.

Lai arī ķimenes izplatīšanos kopš seniem laikiem sekmējusi cilvēka darbība, tā ieņēmusi savu nišu dabā un mūsdienu Eiropā tiek uzskatīta par mēreni mitrām, neiekultivētām pļavām raksturīgu sugu. Ķimene ir nektāraugs, kas piesaista apputeksnētājus.

Botāniķi norādīja, ka pēdējā gadu desmitā novērots, ka šķietami parastais augs savvaļā kļūst arvien retāk sastopams. “Grūti atrast pļavu, kur varētu salasīt ķimeņu klēpi, kas iepriekšējos gadu desmitos būtu šķitis pašsaprotami,” pauda speciālisti.

Biedrībā skaidroja, ka, visticamāk, ķimenes izplatība samazinās vairāku apstākļu kombinācijas dēļ. Izzūd sugai piemērotu dzīvotņu – dabisko, neielaboto zālāju – platības.

Dabiskie zālāji tiek uzarti, apmežoti, apbūvēti, atņemot dzīves telpu ne tikai retiem, aizsargājamiem, bet arī līdz šim par parastiem uzskatītiem pļavu augiem. Visticamāk, būtisks faktors ir arī mežacūku kāre pēc ķimenēm – tās izrok un apēd smaržīgās, sulīgās saknes.

Mežacūku skaits Latvijā pirms Āfrikas cūku mēra izplatības sākuma 2014.gadā bija ļoti liels, un šie dzīvnieki būtiski ietekmējuši zālājus un tur sastopamos augus, pauda biedrībā.

Reklāma
Reklāma

2021.gadā Latvijas Botāniķu biedrība meklēs atbildi uz jautājumu, kāda ir ķimenes pašreizējā izplatība un to ietekmējošie faktori. Biedrība aicina ziņot par parastās ķimenes atradnēm portālā “Dabasdati.lv” vai rakstot uz e-pastu “[email protected]”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.