Foto: Selga Bērziņa

Par 2020. gada putnu izraudzīts zivju dzenītis 0

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2020.gada putnu izvēlējusies zivju dzenīti, aģentūru LETA informēja organizācijas pārstāve Kitija Balcare.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas
Zivju dzenītis izraudzīts šim titulam, jo līdz šim par to un citām upēs mītošajām putnu sugām ir pārāk maz informācijas.

Ikviens ir aicināts pētīt upes, portālā “Dabasdati.lv” reģistrējot gan zivju dzenīša, gan citu putnu novērojumus, norāda biedrībā.

CITI ŠOBRĪD LASA
Foto: Selga Bērziņa

LOB pārstāve pavēstīja, ka šogad tiek sākts arī darbs pie jauna Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta.

“Mūsu rīcībā esošās ziņas par šo sugu ir trūcīgas, jo to specifiskā dzīvesveida (saistības ar upēm) dēļ neietver esošās uzskaišu programmas. Tas attiecas arī uz citām upju putnu sugām,” skaidro Balcere.

LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda, ka 2020.gadā savu 30.jubileju atzīmēs Latvijas Dabas fonds, kura simbols ir zivju dzenītis.

Foto: Selga Bērziņa

Zivju dzenītis pārtiek no nelielām zivtiņām, kuras noķer pikējot ūdenī. Savu ligzdu tas veido krastu atsegumos izraktās alās.

Par alas piederību zivju dzenītim var droši pateikt ar ožas palīdzību – tai ir izteikta zivju smaka, pavēstīja Balcere.

LOB pārstāve informēja, ka Latvijā zivju dzenītis ir sastopams visu gadu.

Foto: Selga Bērziņa

Krastu atsegumos alās ligzdo vēl divas putnu sugas – kolonijās ligzdojošā krastu čurkste un retais bišu dzenis.

Atšķirībā no zivju dzenīša, abas šīs sugas pārtiek no kukaiņiem un savas ligzdu alas var veidot arī nesaistīti ar ūdeņiem.

Īpaša vērtība gan zivju dzenīšu novērojumu reģistrēšanā, gan Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta veidošanā būs ekspedīciju organizēšana pa upēm, kuras pieteikt ir aicināts ikviens interesents.

Biedrībā akcentē, ka šī ir “lieliska iespēja” laivošanas entuziastiem apvienošanas kārtā iegūt vērtīgus datus par upju putniem.

Ornitologi vērš uzmanību, ka upēs samērā bieži sastopami arī lielā gaura, gaigala, meža pīle, upes tilbīte un citi putni. Par saviem novērojumiem gan šādās ekspedīcijās, gan ārpus tām, ikviens aicināts ziņot portālā “Dabasdati.lv” vai ierakstot putnu balsis, ziņot uz e-pastu “[email protected]”.

Gada putna akciju Latvijas Ornitoloģijas biedrība rīko jau 25.reizi.

Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017), pļavu tilbīte (2018) un mežirbe (2019).

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.