Par 2015. gada spārnoto teicienu kļūst “salauztā slotaskāta krimināllieta” 1
Par aizvadītā gada vārdu atzīts vārds “atkraste”, spārnoto teicienu “salauztā slotaskāta krimināllieta” bet par nevārdu – “uzstādījums” , aģentūra BNS uzzināja akcijas “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens” noslēgumā.
Savukārt par “gada savārstījumu” (nesakarīgāko vārdu virknējumu, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2015.gadā) atzīts “Instrukcija bērna lietošanai skolā”.
Ar atkrasti saprot jūras daļu, kur iespējams veikt saimniecisko darbību un kas ir tālāka par piekrastes joslu. Katrai saimnieciskai darbībai ir paredzēta sava atkraste. Šis vārds radies, tulkojot Eiropas Savienības normatīvus, kas saistīti ar jūras saimnieciskās darbības veikšanu, piemērojot latviešu valodai jēdziena “offshore” nozīmi.
Nominācijai “gada vārds” finālā bija izvirzījušies arī tādi vārdi, kā “pārzīmološana”, “rītdienīgs”, “daksītis”, “papēžmeitene” un “Porziņģis”. Savukārt nominācijai “gada nevārds” finālā bija izvirzījušies “kleever”, “brančs”, “sadalāmie bēgļi” un “oriģinālā māsa”. Savukārt spārnoto teicienu kategorijā finālā bija iekļuvuši tādi teicieni, kā, piemēram, premjeres Laimdotas Straujumas sacītais “es tajā laikā biju Ķīnā”, “sods par braukšanu sabiedriskajā transportā”, “salauztā slotaskāta krimināllieta”, kurā apsūdzēts Dainis Rūtenbergs par Krievijas karoga kāta bojāšanu, kā arī deputātes Ingūnas Rībenas sacītais “mūs var glābt aukstums un nabadzība”.
Akcijas rīkotāji pauž, ka spārnotākais 2015.gada teiciens: “salauztā slotaskāta krimināllieta” raksturo absurdo kriminālprocesu pret cilvēku, kurš, aizstāvot Latvijas Satversmes vērtības, pretvalstiskā mītiņā salieca slotaskātu.
Tāpat daudz saņemts arī daudz savārstījumu, piemēram: “Muzikālo skanējumu nodrošinās mūziķu orķestris,” “Mēģinot glābt savu suni, saimnieci sakož kaimiņu suns,” “Bērnu veidošanas komplekts,”. Kā gada spilgtāko savārstījumu akcijas organizatori min šādu piemēru: “Iemesls demisijas pieprasīšanai ir ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas “AirBaltic” attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.”
Akcijā tika saņemti vairāki simti gada vārda, spārnotā teiciena un gada nevārda titulu kandidāti.
Aptauju jau trīspadsmito gadu rīkoja Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS) un LZA Terminoloģijas komisiju.
Savu favorītu izvēlējās arī Rīgas latviešu biedrība, kas pasniedza atzinību Vladim Spārem par iesūtīto teicienu “ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reižu gribējis tajā iekost”.
Biedrības priekšsēdis Guntis Gailītis pasākumā uzsvēra, ka valodas kopšana ir ļoti nepieciešama, vajadzīga lieta. “Akcija ir ārkārtīgi labā formātā, jo uzrunā visus Latvijā, ne tikai akadēmiskajā vidē. Konkurss ir ārkārtīgi atraktīvs un rosinošs. Tajā var piedalīties sirmgalvji un bērni, kas izrunā pirmos vārdus,” sacīja Gailītis.
Uz 2015.gada vārda titulu pretendēja arī, piemēram, “dzejniekpāris”, “Porziņgis”, “nelegālais imigrants”, “velkamists”, “Kremļa troļļi”, “sankcijas” un “hibrīdkarš”. Par gada nevārda titulu cīnījās “nerīdzinieks”, “pa lielam”, “izmainīt”, “nonsenss”, “piesekot”, “atgriezt” un “uzspiest”, “tikumības grozījumi” un “zelta retvīters”.
Aizvadītā gada spārnotā teiciena kategorijā tika iesūtīts arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikums “Man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā,” jaunievēlētajam prezidentam Raimondam Vējonim izsprukušais “Nu, laikam vispirms jāierauj!”, “laimē dējēja apliecība” kā komentārs par jauno LV pases dizainu, “Konkrētu iemeslu skolēnu ģībšanai dziesmusvētkos nekonstatē,” Saeimas priekšsēdētājas aicinājums deputātiem – turpināt 18.novembra svinības “sarkanajā glāzē”, “bēgļiem draudzīgs imidžs”, “dzīve ar garšu”, “tautai jāzina savas varoņmašīnas” par to politiķu dārgajām automašīnām, “slāvu rotācijas aplis” par kustību Slāvu tilta apļveida krustojumā.
