Par 100 miljonu sadali lēma dažās stundās 6
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tik nozīmīga lēmuma kā valsts apmaksāto studiju vietu sadales apstiprināšana 2021. gadam pagājušā gada nogalē notikusi lielā steigā. Augstākās izglītības padomes (AIP) locekļiem lēmums bija jāpieņem vien dažu stundu laikā. Tāpēc nebija iespējams iedziļināties milzīgajās tabulās, kas nosaka, cik studiju vietu valsts apmaksās katrā augstskolā un katrā studiju virzienā.
Par to, ka tiks sasaukta šāda sēde un lēmums par studiju vietām būs jāpieņem aizejošajai padomei, tās locekļi uzzināja tikai 21. decembra rītā. Tā bija pēdējā šī AIP sastāva pilnvaru diena.
Steigšanās rekords
“Lēmums par valsts apmaksāto studiju vietu sadali allaž ticis pieņemts pēdējā brīdī, bet steiga, kādā tas notika šoreiz, – nu tas jau ir rekords,” tā notikušo vērtē privāto augstskolu pārstāvis Augstākās izglītības padomē, Biznesa augstskolas “Turība” rektors Aldis Baumanis.
Viņš uzskata, ka lemt par tā saukto budžeta vietu sadalījumu nevar formāli, tas jādara, ņemot vēra darba tirgus vajadzības. Taču šoreiz nav bijis iespējams Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto budžeta vietu sadalījumu kārtīgi izpētīt, kur nu vēl izdiskutēt. “Tas, ko es paguvu pamanīt, piemēram, bija, ka šogad finansēs tikai četru fizikas skolotāju sagatavošanu, kaut šādi pedagogi ļoti nepieciešami,” saka A. Baumanis.
Nu jau pilnvaras nolikušās AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra toties teic: citus gadus gan bija iespēja iedziļināties plānotajā budžeta vietu sadalījumā, tikai šoreiz iznākusi tik liela steiga. Tā noticis tāpēc, ka beidzās līdzšinējās AIP pilnvaras, bet jauna vēl nebija ievēlēta. Iepriekš nekad neesot bijusi tāda situācija, jo nākamā AIP aizvien ievēlēta laikus. Līdz ar to jaunā AIP drīz vien pēc darba sākšanas varēja lemt par finansējuma sadali augstskolām jaunajā gadā.
Iegāza LDDK?
Taču šoreiz Izglītības un zinātnes ministrija apstiprināšanai Saeimā nav laikus virzījusi jaunos AIP locekļus, kaut organizācijas, kam bija jāizvirza savi darba pārstāvji šajā padomē, bija to izdarījušas. Vienīgais izņēmums: Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kavējās ar lēmuma pieņemšanu.
J. Vētra stāsta, ka ministrija sākusi rosīties tikai tad, kad AIP pati Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atgādinājusi, ka esošajai AIP beidzas pilnvaru termiņš.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inta Bērziņa teic, ka jaunās AIP apstiprināšana aizkavējusies “no ministrijas neatkarīgu iemeslu dēļ”. Arī viņa norāda uz LDDK, kas neesot laikus vienojusies par to, ko virzīt darbam padomē. Galu galā IZM aizsūtījusi uz Saeimu lūgumu apstiprināt jauno AIP sastāvu, kaut LDDK pārstāvja vēl nebija. Tagad gan pārstāvis ir izvirzīts. Kāpēc darba devēji tik ļoti kavējušies, to “Latvijas Avīzei” neizdevās noskaidrot. Kaut LDDK pārstāve Sana Stūre solīja sniegt atbildi, vairāku dienu laikā tas netika izdarīts.
Lēmums neesot nepārdomāts
J. Vētra stāsta, ka 21. decembra rītā IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs lūdzis steigšus sasaukt AIP sēdi, lai varētu saskaņot budžeta vietu sadalījumu.
“Piekritām, jo, ja to neizdarītu, tad gada sākumā augstskolas paliktu bez finansējuma, jo, kamēr Saeima ievēlētu jauno padomi, kamēr tā sanāktu, būtu klāt jau janvāra beigas.
Lielās augstskolas uz šo finansējumu varbūt var gaidīt, bet mazajām augstskolām un koledžām ir ļoti svarīgi šo naudu saņemt laikus.
Vismaz kaut kāds balsts šajā laikā, kad ir neskaidrību jūra,” klāsta J. Vētra, nenoliedzot, ka AIP bijušas “lielas debates” par to, vai šādā steigā var pieņemt tik nopietnus lēmumus. Viņš uzskata: nepārdomāti lēmumi tomēr nav pieņemti, jo valsts apmaksāto studiju vietu sadalījumā neesot lielas izmaiņas. “Būtībā ir iekonservēta 2020. gada situācija,” apgalvo J. Vētra.
IZM tikmēr apgalvo, ka varējuši gan arī gaidīt uz jauno padomes sastāvu, taču, tā kā aizejošā padome piekritusi sapulcēties pēdējā darba dienā, IZM secinājusi, ka arī tā var darīt. Arī I. Bērziņa norāda, ka nav būtisku izmaiņu budžeta vietu sadalījumā salīdzinājumā ar 2020. gadu.
Izstrādājot piedāvājumu budžeta vietu sadalei, IZM esot ņēmusi vērā Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes, studiju virzienu akreditācijas datus, studējošo skaitu, studiju programmu kvalitāti un citus kritērijus. Turklāt pirms sadalījumu virzīt uz AIP, vēl notiek vienošanās ar augstskolām.
To iespējams panākt tikai pašās gada beigās, kad pieņemts valsts budžets un ir zināms precīzs augstskolām pieejamais finansējums.
Kāds tad ir valsts apmaksāto studiju vietu sadalījums, to IZM vēl nepublisko, aizbildinoties ar to, ka pagaidām izglītības un zinātnes ministre nav parakstījusi rīkojumu par finansējuma sadali augstskolām.
Nav gatavi atteikties no AIP
Jāatgādina, ka IZM uzskata, ka AIP jālikvidē un jāpārdala tās funkcijas citām institūcijām – Zinātnes padomei un Izglītības valsts kvalitātes dienestam. To paredz arī šobrīd Saeimā izskatāmie grozījumi Augstskolu likumā. Taču paredzams, ka pilnīga AIP likvidācija nenotiks: daļa deputātu uzskata, ka augstākajā izglītībā tomēr nepieciešama neatkarīga koleģiāla institūcija.
Pagājušajā nedēļā Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā deputāte Marija Golubeva (“Attīstībai/Par”) prezentēja modeli jaunai AIP, ko varētu veidot līdzīgi kā Fiskālās disciplīnas padomi. Jaunā AIP nodrošinātu sabiedrības interešu pārstāvēšanu augstākajā izglītībā, vienlaikus sargājot augstskolu autonomiju.
Taču, ja šobrīd AIP veido dažādu institūciju pārstāvji, tad nākotnē tajā vajadzētu darboties ekspertiem, kas strādātu visas sabiedrības, nevis atsevišķu ieinteresētu pušu labā. “Tās būtu neatkarīgas “smadzenes” valsts augstākās izglītības stratēģiskajiem lēmumiem,” tā M. Golubeva. Ekspertu ziņā būtu, piemēram, izvērtēt, vai augstākās izglītības piedāvājums atbilst sabiedrības un darba tirgus vajadzībām, un sniegt savas rekomendācijas, tāpat izteikt priekšlikumus par nozares pārvaldību un finansēšanu, kā arī sniegt atzinumu par finansējumu, kas augstākajai izglītībai atvēlēts valsts budžetā.
Ekspertiem būtu jābūt ar starptautiski nozīmīgu pieredzi augstākās izglītības un zinātnes politikas jautājumos vai pārvaldībā.
Tomēr eksperti darbam padomē tāpat būtu kādam jāizvirza. M. Golubeva piedāvā, ka tos varētu izvirzīt Ministru kabinets, Rektoru padome, vismaz desmit Saeimas deputāti un studentu asociācijas. M. Golubevas ieskatā Saeimas deputātiem vajadzētu izvirzīt trīs ekspertus no septiņiem.
Ekspertus uz sešiem gadiem amatā arī apstiprinātu Saeima. Visi AIP locekļi būtu ar valsts amatpersonas statusu, un M. Golubevas ieskatā viņiem būtu jāsaņem alga, kas būtu salīdzinoši neliela attiecībā pret labumu, ko šie eksperti dotu augstākajai izglītībai.
J. Vētra, kurš ilgstoši vadījis AIP, bet nu uz to vairs nekandidē, uzskata, ka AIP ir saglabājama un arī turpmāk tai būtu uzticama lemšana par budžeta vietām, lai 100 miljonu eiro sadale nebūtu tikai izglītības un zinātnes ministres rokās. IZM budžetā studiju vietām šim gadam paredzēti 54 miljoni eiro, taču finansējums studiju vietām tiek piešķirts arī citu ministriju, kuru pārraudzībā atrodas augstskolas, budžetos.
Saeimas deputāti neiebilda M. Golubevas iecerei radīt jauna veida AIP, kaut norādīja, ka daudzas detaļas vēl būtu diskutējamas.
Tomēr IZM joprojām uzskata, ka AIP nav nepieciešama arī citā veidolā, kaut atzīst, ka tās ir Saeimas tiesības – lemt, kā turpmāk tiks pārvaldīta augstākā izglītība.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens vakar “Latvijas Avīzei” teica, ka jauno AIP sastāvu, visticamāk, vēlēs ceturtdien un ka pagaidām nav zināms, vai jaunievēlētā padome varēs nostrādāt pilnu pilnvaru termiņu, kas ir četri gadi, vai tikai līdz tiks pieņemtas izmaiņas Augstskolu likumā par augstākās izglītības pārvaldības maiņu.
Pretedenti uz darbu jaunajā Augstākās izglītības padomē
* Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Baiba Rivža*, izvirza Latvijas Zinātņu akadēmija.
* Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps*, izvirza Universitāšu asociācija.
* Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis*, izvirza Latvijas Mākslas augstskolu asociācija.
* Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva*, izvirza Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.
* Ekonomikas un Kultūras augstskolas, kā arī Alberta Koledžas līdzīpašniece Anna Saltikova*, izvirza Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
* Rīgas Stradiņa Universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas direktore Ināra Upmale, izvirza Latvijas Koledžu asociācija.
* Latvijas Jūras akadēmijas rektore Kristīne Carjova, izvirza Rektoru padome.
* Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju prorektors Aigars Laizāns, izvirza Latvijas Darba devēju konfederācija.
* Banku augstskolas profesore Tatjana Volkova*, izvirza Latvijas Augstskolu profesoru asociācija.
* Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga*, izvirza LIZDA.
* Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidente Katrīna Sproģe, izvirza LSA.
* Biznesa augstskolas “Turība” rektors Aldis Baumanis*, izvirza Privāto augstskolu asociācija.
(* Darbojās arī iepriekšējā AIP)
