Trūcīgākos Latvijas iedzīvotājus plāno atbrīvot no parādiem 4
Trūcīgākos Latvijas iedzīvotājus plāno atbrīvot no parādiem, kuri pārsniedz divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru (860 eiro), bet nepārsniedz 5000 eiro.
Tieslietu ministrijā sagatavotais jaunais Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums, kuru kopā ar grozījumiem vairākos citos likumos aprīļa vidū apstiprināja valdība, varētu atbrīvot no parādiem lielākoties tos iedzīvotājus, kuri vieglprātīgi aizņēmušies naudu tā dēvēto ātro kredītu firmās un kuri mazo ienākumu dēļ nespēj un arī nekad nespēs tos atdot.
No parādiem varētu atbrīvot tikai tādu parādnieku, kurš pēdējos 12 mēnešus maksājis nodokļus Latvijā, kuram pēdējos 12 mēnešus deklarētā dzīvesvieta bijusi Latvijā un viņš saņēmis sociālos maksājumus no valsts vai pašvaldības budžeta, kuram pēdējos 12 mēnešus vidējie ienākumi mēnesī nesasniedza valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kuram nav bankā vai par labu trešajām personām ieķīlātas nekustamas mantas, kuram nav parādsaistību vai mantas ārzemēs un kuram vismaz trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas bijis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss.
Jaunais likums neskartu tās personas, kuras ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējas.
Parādu atlaišanas pieteikums parādniekam jāiesniedz zvērinātam notāram, kurš strādā tajā teritorijā, kurā ir parādnieka deklarētā dzīvesvieta. Atbrīvojumu no parādiem zvērināts notārs taisīs notariālā akta veidā, paziņojot par to iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.
Bet pirms tam parādniekam būs pienākums apgūt finanšu pratību īpašos kursos, kurus bez maksas rīkos Nodarbinātības valsts aģentūra.
Likums paredz, ka parādu dzēšanas procesa izdevumi jāsedz parādniekam pašam, no valsts budžeta neko nemaksās. Par pieteikuma fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām izskatīšanu parādniekam būs jāmaksā zvērinātam notāram 100 eiro. Atbrīvošanu no parādiem varēs izmantot tikai vienu reizi, savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesu – pēc desmit gadiem.
Pašlaik iedzīvotājiem vienīgā iespēja, kā mēģināt atbrīvoties no parādiem, ir fiziskās personas maksātnespējas process. Bet tad parādsaistībām jābūt vismaz 5000 eiro apmērā.
Lai iesniegtu pieteikumu, parādniekam piedevām ir jāsamaksā valsts nodeva, kā arī jāsedz fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumi.
Tā kā šie maksājumi kopsummā sasniedz 930 eiro, daudziem nav un arī nekad nebūs iespējams atbrīvoties no parādu saistībām.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2019. gada vidū neliela apmēra aizdevumu (līdz 1000 eiro) saistības bija 666 892 iedzīvotājiem teju 174 miljonu eiro apmērā.
2018. gadā veiktie apsekojumi liecina, ka 2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 23,3% jeb 446 000 iedzīvotāju. Turklāt laikposmā no 2010. līdz 2017. gadam veiktie apsekojumi liecina, ka ik gadu nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits ir palielinājies.
Pēc CSP datiem, 2018. gada nogalē trūcīgās personas statuss bija piešķirts 50 447, bet maznodrošinātās personas statuss – 50 235 personām.
Ja likumu pieņems Saeimā, tas būs spēkā no 2021. gada 1. janvāra.
