Paprikas stādījumos šogad uzradies jauns kaitēklis. Kā tikt ar to galā? 0
Autore: Mārīte Gailīte
Šogad Bauskas novadā kādā nelielā saimniecībā uz vairākām paprikas šķirnēm siltumnīcā jau vasaras sākumā tika vērota dīvaina aina – augšējās lapas čokurojās un neattīstījās, kā tas parasti mēdz būt laputu invāzijas gadījumā. Dažiem augiem lapu deformācijas vedināja uz domām par iespējamu vīrusu infekciju.
Pārbaudot augus, dažas laputis tika atrastas, tomēr ne tik daudz. Audzētāja apsmidzināja augus ar NeemAzal-T/S, laputis pazuda, bet problēma palika. Augi attīstījās neparasti slikti (pat ņemot vērā paprikām nelabvēlīgo auksto vasaru), deformējās arī ziedi. Daudzi pumpuri nokalta. Vēlāk sāka veidoties kaut kādi augļi, bet lielākā daļa bija deformēti, ar pārkorķējušos mizu. Vasaras beigās bojātie augļi atgādināja tomātu rūsganās ērces bojājumus, tāpēc tika aizvesti uz Nacionālo fitosanitāro laboratoriju, kur tika diagnosticēta ērce Polyphagotarsonemus latus.
Paprikas Latvijā audzē maz, un līdz šim lielākās problēmas to audzēšanā izraisīja laputis un gliemeži, dažkārt tīklērce, bet šis kaitēklis tika atrasts pirmo reizi.
Kaitēkļa raksturojums
Ērce Polyphagotarsonemus latus ir polifāgs (kā jau uzsvērts nosaukumā), proti, barojas uz daudzām augu sugām, ieskaitot vīnogas, ābeles un kaņepes. Pats kaitēklis ir ļoti sīks, tikai 0,2–0,3 mm garš, faktiski nesaskatāms ar parasto palielināmo stiklu, toties bojājumi ir tūlīt ieraugāmi. Literatūrā kaitēkļa radītos bojājumus salīdzina ar herbicīdu ietekmi. Pašas ērces ir caurspīdīgas vai bālganas līdz gaiši zaļas, kā arī dzeltenīgi brūnas. Olas bezkrāsas, caurspīdīgas un, protams, vēl sīkākas.
Pēc firmas Bayer datubāzē atrodamās informācijas, ērces izsūc augu sulu galvenokārt no jaunām lapām, augļiem vai pumpuriem, dodot priekšroku tām auga daļām, kas atrodas pavēnī. Kaitēkļa siekalas satur fitohormonus, kas izraisa novērotos bojājumus. Vizuālas bojājumu pazīmes parādās ar lielu laika nobīdi, kas var sasniegt vairākas nedēļas. Var gadīties, ka pazīmes novēro, kad kaitēklis jau ir beidzis baroties uz auga un atstājis to. Šajā gadījumā akaricīdu lietošana kļūst bezjēdzīga.
Mātītes mūžs ilgst vienu divas nedēļas, šajā periodā tā katru dienu izdēj 2–5 olas (pavisam ap 25–75 olām) lapu apakšpusē, dzīslu tuvumā, uz ziedlapām vai iedobēs uz augļiem. Pēc divām trim dienām izšķiļas kāpuri un uzreiz sāk baroties. Kaut gan kāpuriem ir sešas kājas, tie pārvietojas lēnām un ļoti maz izklīst. Vēl pēc vienas līdz trim dienām iestājas mierīga nimfas stadija (veidojas tāda kā kūniņa), un vienu līdz trīs dienas vēlāk iznāk pieaudzis īpatnis (imago). Dienu vēlāk mātītes ir gatavas pāroties. No neapaugļotām olām izšķiļas vienīgi tēviņi, no apaugļotām – gan tēviņi, gan mātītes.
Ērces attīstībai labvēlīgs liels mitrums un pazemināta gaisa temperatūra – tieši tādi apstākļi valdīja visu vasaru. Optimālos apstākļos – 21–27 oC temperatūrā un lielā gaisa mitrumā – pilns attīstības cikls ilgst mazāk nekā nedēļu. Ja gaisa temperatūra zemāka par 13 oC vai augstāka par 34 oC, šī ērce nevairojas.
Ērce P.latus izvairās no saules apspīdētām vietām un bieži paslēpjas plaisās, pumpuros un citās tumšās vietās. Tā ļoti interesanti izplatās. Tēviņi mēdz aiznest nekustīgas nimfas uz jaunām vietām, kur sagaida mātītes iznākšanu un pārojas ar to. Tāpat pieaugušas mātītes mēdz pieķerties baltblusiņām, it sevišķi tabakas baltblusiņai (Bemisia tabaci), kas aiznes tās uz jaunām barošanās vietām. Nonākot siltumnīcā, ērces izplatās arī ar darbarīkiem, strādnieku rokām un apģērbu.
Ērce barojas uz visām paprikām (arī sīvajām), tomātiem, baklažāniem, gurķiem, melonēm, kartupeļiem un daudziem dekoratīvajiem augiem. Vairākās valstīs tas ir izplatīts kaitēklis siltumnīcās un potenciāli var ienākt arī ar stādiem. Tas nav karantīnas objekts.
Kā ar to cīnīties?
Ērce necieš karstumu, tāpēc firma Bayer iesaka augu apstrādi ar karstu (45–50 oC) ūdeni 15 minūtes pirms jaunu augu ievietošanas siltumnīcā. Protams, zemnieku siltumnīcās tas ir grūti īstenojams pasākums, tāpēc drošāka būtu akaricīda lietošana. Pašlaik Latvijā nav reģistrēti līdzekļi cīņai tieši ar šo sugu, bet no pieredzes ir zināms, ka NeemAzal-T/S un Vertimek vismaz daļēji aizkavē populācijas attīstību (abus līdzekļus lietoja pret laputīm, kas sākotnēji tika turētas aizdomās).
Bayer iesaka regulāras augu apskates ar palielināmo stiklu, lai konstatētu olu dējumus, bet mūsu zemniekiem tam nav ne laika, ne attiecīgu zināšanu. Atliek rūpīgi novērot augus un pirmo aizdomīgo pazīmju gadījumā izvākt no siltumnīcas un iznīcināt bojātās augu daļas un tūlīt pēc tam lietot reģistrētu akaricīdu.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
