Par nākamo sezonu domājot. Viss par papriku siltumnīcās 0
Moderno siltumnīcu platības Latvijā katru gadu palielinās. Viena no iespējām, ko tajās audzēt, ir paprika. Dārzeņu – gurķu un tomātu – ražība modernajās siltumnīcās divas divarpus reizes pārspēj vecāka tipa stikla siltumnīcas un trīs četras reizes relatīvi vienkāršas plēves siltumnīcas. Ikviens jauns hektārs konkurē ar 2–4 ha jau esošo ne tik moderno siltumnīcu. Vienlaikus Latvija importē gana daudz dažādu dārzeņu, kurus varētu audzēt jaunajās vai vecajās siltumnīcās.
Viens no tiem ir dārzeņpaprika (Capsicum annuum). Jāņem vērā, ka paprikas ražība ir vidēji divas divarpus reizes mazāka nekā tomātiem vai gurķiem, bet arī darba patēriņš tās kopšanai un ražas novākšanai ir mazāks. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, audzējot papriku siltumnīcā augsnē, viena strādniece spēja apkopt 2500–3000 m2.
Jau tagad dažas nelielas zemnieku saimniecības plēves siltumnīcās audzē un piedāvā tirgū vietējo papriku.
Siltumnīcas
Spānijā papriku audzē galvenokārt plēves siltumnīcās augsnē, savukārt Holandē un Beļģijā – modernajās siltumnīcās minerālvatē. Paprikām ir īpatnēja auga uzbūve, tādēļ modernās siltumnīcas tiek speciāli aprīkotas to audzēšanai – iekaramās renes ar minerālvates blokiem izvieto zemu virs grīdas, bet ražas novākšanai izmanto ratiņus ar lielu bunkuru.
Paprikas siltumnīcu ir iespējams pārkārtot gurķu vai tomātu audzēšanai, bet tas saistīts ar papildu investīcijām, tāpēc pirms lēmuma par paprikas ražošanu ir vērts izmēģināt to nelielā platībā jau esošajās siltumnīcās. Kaut gan paprikas prasības mikroklimata un mēslojuma ziņā atšķiras no citām kultūrām, sākumā to var audzēt kopā ar tomātiem.
Vienkāršajās plēves siltumnīcās paprikas audzē līdzīgi tomātiem uz grīdas novietotās kūdras renēs.
Šķirņu izvēle
Pēc augļa formas izšķir četrus galvenos paprikas šķirņu tipus. Visvairāk ir izplatīta kubveida paprika, tās augļi mēdz būt zaļi, sarkani, dzelteni, oranži, balti, violeti un nupat ir radīts jauns hibrīds ‘Enjoya’ ar divkrāsu augļiem, tie ir dzelteni ar zaļām svītrām. Tas nupat ir izvirzīts pasaules gadatirgus FruitLogistika 2016 Inovāciju balvai. Tieši kubveida paprikas visvairāk tiek ražotas Eiropā un importētas uz Latviju.
Polijā, Ungārijā, Moldovā, Ukrainā un dažās citās dienvidu valstīs, kur paprikas daudz audzē arī atklātā laukā, ir populāras šķirnes ar koniskiem augļiem (Kapya tips). Arī to krāsa variē no gaiši zaļas līdz koši sarkanai, bet parasti ir bālāka nekā kubveida paprikām, arī augļu sieniņas parasti ir plānākas. Šī tipa šķirnes ienākas agrāk par kubveida paprikām un ir pieticīgākas audzēšanā, tāpēc varētu būt sevišķi interesantas nelielajās siltumnīcās.
Mazākā mērā tiek audzētas Lamuyo tipa paprikas ar lieliem, līdz 15–20 cm gariem cilindriski koniskiem augļiem, lielākoties sarkanā krāsā. Lielākie augļi nogatavojas ilgāku laiku, tāpēc audzēšanai Latvijā ir mazāk piemēroti.
Interesantas ir tomātpaprikas šķirnes ar apaļiem augļiem. To vidū ir ne tikai saldās, bet arī sīvās šķirnes, kā arī tādas, kuru augļi ir vienlaikus gan saldi, gan sīvi (sēklotnes tuvumā). Šķirnes ar ļoti maziem augļiem prasa vairāk darba ražas novākšanai. Kaut gan lielveikalos to cenas parasti ir augstākas nekā kubveida paprikām, nav pārliecības, ka tās būs augstākas arī vietējai produkcijai.
Lai atšķirtos no importētās preces, mūsu audzētājiem ir vērts ieskatīties selekcijas firmu eksotisko šķirņu piedāvājumos. Eiropā vadošie paprikas selekcionāri ir firmas Enza Zaden, Rijk Zwaan, Syngenta un De Ruiter Seeds/Monsanto.
Firmas Enza Zaden piedāvājumā ir ļoti interesanta šķirne ‘Rubiero’ ar koniskiem, līdz 18 cm gariem un 5 cm diametra augļiem, sākumā zaļā, vēlāk sarkanā krāsā un ar lielu cukuru daudzumu (augsts Brix rādītājs). Šīs firmas piedāvājumā ir arī šķirnes ar nedaudz tievākiem un īsākiem augļiem ‘Xanthi’ (krāsojas dzelteni) un ‘Oranos’ (krāsojas oranži).
Firma Rijk Zwaan prezentējusi tirgū jaunu zīmolu Sweet Palermo – vienādas formas (koniski) un lieluma augļus sarkanā, dzeltenā un oranžā krāsā. Šīs šķirnes ir sevišķi piemērotas jaukto saiņojumu piedāvājumam. Augļi ir vidēji lieli un ļoti saldi, tāpēc piemēroti svaigam patēriņam kā veselīgas uzkodas.
Savukārt firmas Syngento šķirņu klāstā ir unikāls paprikas hibrīds ‘Angello’ F1, pasaulē pirmais bezsēklu paprikas hibrīds ar nelieliem koniskas formas saldiem augļiem, ideāli piemērotiem uzkodām.
Izvēloties šķirni, jāpatur prātā, ka arī paprikām ir hibrīdi, kas ir izturīgi pret dažādām infekcijām. Izturību skaits nav tik liels kā tomātiem, lielākoties tās ir vīrusu slimības, tomēr šādi hibrīdi ir drošāki audzēšanā.
Dēstu izaudzēšana un izstādīšana
Dēstu audzēšana ir līdzīga kā tomātiem. Sējas laiks ir atkarīgs no plānotā stādīšanas termiņa, jo dēstu audzēšana ilgst ap 50–60 dienām atkarībā no gaisa temperatūras un apgaismojuma. Ja substrāta temperatūra ir 22 oC, sēklas dīgst 14 dienas, ja 26–28 oC – 7–8 dienas. Ja vien iespējams, labāk diedzēt sēklas diedzēšanas kamerās, tur vieglāk nodrošināt nepieciešamo temperatūru un arī enerģijas patēriņš ir mazāks.
Audzējot minerālvatē, sēj pa vienai sēklai pirkstiņos un vēlāk pārstāda kubos. Audzējot kūdrā, var sēt vispirms kastītēs vai kasetēs un vēlāk izpiķēt 10–12 cm podos. Optimālais piķēšanas brīdis – pilnībā atvērušās dīgļlapas. Audzējot sējeņus kasetēs, tos var pārstādīt arī nedaudz vecākus, bet svarīgi nepieļaut sējeņu stīdzēšanu. Optimāli būtu tūlīt pēc uzdīgšanas ieslēgt papildapgaismojumu (100–120 W/m2) uz trīs diennaktīm un vienlaikus pazemināt temperatūru līdz 18–20 oC, bet praksē tas ne vienmēr ir iespējams.
Paprikas dēstus ir iespējams izaudzēt arī 20 oC temperatūrā, bet tas prasīs ilgāku laiku. 24–26 oC temperatūrā dēsti izaugs ātrāk, bet jāseko, lai tiem nepietrūktu gaismas.
Optimālā temperatūra paprikas veģetatīvās masas augšanai ir 20–25 oC dienā un 16–18 oC naktī, savukārt ziedēšanas un ražas veidošanas laikā 26–28 oC dienā un 18–20 oC naktī. Tiesa, modernajās siltumnīcās paprikas audzē ievērojami vēsākā režīmā, līdzīgi kā tomātiem ievērojot temperatūras grafiku.
Siltumnīcās ar avārijas apkuri (ar taupības krāsniņām) papriku ieteicams izstādīt, kad diennakts minimālā gaisa temperatūra ir augstāka par 13 oC.
Plēves siltumnīcās paprikas stāda vienā vai divās rindās ar attālumu starp rindām 50 cm un attālumu starp augiem 40–50 cm. Rindstarpas 110 cm. Audzējot inertajos substrātos, uz vienu standarta bloku izstāda četrus piecus augus.
Veidošana
Paprikas veidošana būtiski atšķiras no gurķu un tomātu veidošanas. Pēc sešu septiņu lapu sasniegšanas augšana apstājas, bet dzinuma galotnē veidojas divi līdz četri pumpuri, no kuriem izaug pazares un to galā atkal trīs četri pumpuri. Drīz vien neveidots augs pārvēršas par krūmu ar daudz ziediem un maz augļiem. Lai tas nenotiktu, paprikas augus veido ar divām trim galotnēm, laikus īsinot pazares. Katru stublāju uzsien pie atsevišķas auklas. Atšķirībā no tomātiem vai gurķiem paprikas stublājs lejasdaļā pārkoksnējas, tāpēc paprikas nav iespējams pieliekt un noguldīt. Cik augļu paspēs aizmesties un izaugt līdz stieplei, tik arī būs. Tāpēc ir svarīgi, lai uz auga izveidotos pietiekami daudz augļu, bet visiem pietiktu gaismas. Stublājus cenšas izvietot gar stiepli tā, lai attālums starp visām galotnēm būtu vienāds.
Ziedi veidojas katrā sazarojumā un katras lapas žāklē. Paprikas raža veidojas vairākos stāvos. Kad dažos pirmos posmos augļi ir aizmetušies, nākamo ziedu aizmešanās apstājas. Sākoties ražas novākšanai, augļu slodze samazinās un ziedu aizmešanās atsākas. Arī ražas novākšana ir viļņveidīga, it sevišķi, ja augļus vāc nogatavojušos, nevis zaļus.
Parasti izkniebj pirmo ziedpumpuru, kas veidojas pirmajā sazarojumā, kā arī ziedpumpurus otrajā un trešajā sazarojumā. Sākot ar ceturto vai piekto sazarojumu, tajos atstāj ziedu, kā arī vienu no pazarēm dzinuma turpināšanai, bet citas pazares īsina virs pirmās lapas, atstājot ziedu.
Izklausās sarežģīti, bet praksē ir vienkārši un sokas ātri.
Mēslošana
Ja paprikas platības ir pietiekami lielas, labāk izvēlēties speciāli paprikai piemērotu barības šķīduma sastāvu un laistīšanas režīmu. Ja paprika aizņem tikai dažas rindas, to laista un mēslo kopā ar tomātiem.
Optimālais barības šķīduma sastāvs ir norādīts tabulā, pievērsiet uzmanību formām, kādās ir norādīti barības elementi. Šis sastāvs tika radīts Holandē labam, tīram ūdenim. Saimniecībās, kur ūdens kvalitāte ir zemāka, aprēķinot barības šķīduma sastāvu, jāņem vērā ūdens analīzes rezultāti. Pamata EC (sāļu koncentrācija) paprikas audzēšanā ir 2,1–2,2 mS/cm, bet atsevišķos periodos (tumšā laikā, kad jāveicina augļu aizmešanās u. tml.) to mēdz paaugstināt. Paprika ir prasīga pēc bora un kalcija. Bora daudzumam izvilkumā no sakņu zonas jābūt 80 µmol/l, lai augs būtu pietiekami nodrošināts ar šo elementu. Tomātu sakņu zonā B daudzumam jābūt mazākam, 50 µmol/l, tāpēc, mēslojot paprikas pēc tomātu receptes, atsevišķos brīžos ir iespējams bora trūkums.
Karstā laikā, it sevišķi, ja sakņu zonā ir augsta EC, iespējams kalcija trūkums augļos. Uz paprikām tas ir novērojams gan augļa galotnē, gan arī uz augļa sieniņām.
Mikroklimata nianses
Audzējot paprikas agri pavasarī, kad trūkst gaismas, uztur diennakts vidējo temperatūru 19,5–20 oC, lai novērstu pārmērīgu veģetatīvo augšanu, pārmērīgu mitruma iztvaikošanu un infekciju izplatīšanos.
Ja tiek lietoti siltumu taupošie ekrāni, tos nepieciešamības gadījumā atver ļoti nedaudz, paverot mazas spraugas liekā gaisa mitruma novadīšanai un klimata aktivizēšanai. Papriku nedrīkst iekaltēt, bet nedrīkst arī pārlaistīt, tāpēc to laista nelielām devām atkarībā no gaismas intensitātes un gaisa temperatūras.
Kaitēkļi un kamenes
Latvijā paprikām nav daudz slimību, jo paprikas audzē relatīvi maz un īsu periodu. Sākoties ražošanai lielsaimniecībās, var parādīties problēmas ar pelēko puvi.
Paprikas mēdz bojāt siltumnīcās izplatītie kaitēkļi – laputis, baltblusiņas, tīklērce un tripši. Ar visiem šiem kaitēkļiem veiksmīgi tiek galā entomofāgi, ko lieto tomātos.
Kvalitatīvas ražas ieguvei ir svarīga ne tikai pareiza mēslošana, arī pietiekama ziedu apputeksnēšana, tāpēc ir nepieciešama kameņu lietošana no ziedēšanas sākuma līdz ražas beigām.
Kā novākt paprikas augļus?
Ražas novākšanu veic, nogriežot augļkātiņu ar šķērēm. Atdzesēt augļus ir ieteicams tikai pēc šķirošanas un iesaiņošanas, jo auksto augļu miza ir ļoti trausla, tajā viegli veidojas mikroplaisas, kurās ieviešas pelēkā puve. Optimālā temperatūra ražas uzglabāšanai ir 15–20 oC, bet ieteicams iesaiņot vai vismaz apsegt augļus ar plēvi, lai mazinātu vīšanu.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
