Stādīšanas laiks 1
Kaut gan papriku var stādīt relatīvi vēsā augsnē (+10…+12 oC), labāk pagaidīt, kamēr tā iesilst līdz +15…+16 oC. Lai augsne siltumnīcā iesiltu straujāk, apmēram nedēļu pirms plānotās stādīšanas dienas to noklāj ar caurspīdīgu polietilēna plēvi. Protams, tam ir jēga tikai saulainā laikā, bet, ja visu nedēļu pieturas apmācies laiks, efekta nebūs. Audzējot papriku, siltumnīcā jānodrošina +19…+26 oC gaisa temperatūra, un ražas veidošanai vajag, lai dienā būtu +24 oC. Šīs temperatūras prasības arī nosaka stādīšanas laiku siltumnīcā. Amatieru siltumnīcās tas iespējams aptuveni maija vidū. Stādīšanas attālumi ir atkarīgi no tā, kā paredzēts veidot augus, proti, vai tos audzēs ar vienu, divām vai trim galotnēm. Amatieru siltumnīcās pietiek ar 2,5–3 augiem kvadrātmetrā.
Kā veidot augus
Paprikai raksturīga tā sauktā dihotomiskā zarošanās – katra dzinuma galā izaug divi vai trīs jauni dzinumi. Amatieru siltumnīcās paprikas (it sevišķi šķirnēm ar koniskiem augļiem) augus var neveidot, tomēr veidotie sāk ražot agrāk un dod augstāku ražu. Labāk, ja uz 1 m2 grīdas platības nav vairāk par piecām sešām galotnēm. Audzējot papriku ar divām galotnēm, pirmajā sazarojuma vietā atstāj divas pazares un tālāk katrā sazarojumā atstāj tikai vienu pazari, saīsinot otru virs ziedpumpura. Katru dzinumu pietin pie atsevišķas auklas. Šādi veidoti paprikas augi Spānijā mēdz sasniegt pat 5 m (!) garumu. Latvijā plēves seguma siltumnīcās pareizi veidota paprika var izaugt 150–160 cm gara.
Mikroklimats siltumnīcā
Pareiza mikroklimata uzturēšana ir svarīgs nosacījums, lai augi būtu veselīgi un dotu augstu ražu. Optimāls gaisa mitrums paprikai ir 60–65%, bet karstā laikā tas var būt līdz 75%.
Mitruma trūkums augsnē izraisa ziedu un aizmetņu nobiršanu, augļu plaisāšanu un ir viens no augļu galotņu neparazitārās puves cēloņiem. Savukārt, ja augsnes mitrums ir virs 90%, saknes pārstāj funkcionēt, augam atmirst lapas, apsīkst augšana, ziedēšana un ražas veidošanās.
Mēslošana
Parasti papriku mēslo tāpat kā tomātus, taču paprikai vajag vēl vairāk kalcija (Ca). Šā elementa trūkuma dēļ uz augļiem parādās sausā puve. Atšķirībā no tomātiem paprikai tā mēdz veidoties arī augļa sānos. Paprikai vēl ļoti nepieciešams kālijs (it sevišķi, sākoties masveida ražas nobriešanai). Šie elementi savstarpēji konkurē, tādēļ, lai novērstu sausās puves veidošanos, jāseko, lai kalcija un magnija attiecība (K : Ca) nebūtu lielāka par 1 : 0,5–0,7.
Karstā laikā var būt vajadzīga papild- mēslošana caur lapām ar mēslojumu CalMax (50 ml/10 l ūdens) vai kalcija nitrātu (50 g/10 l ūdens).
Augu aizsardzība
Tā kā papriku pie mums audzē samērā maz, šie augi nemēdz sevišķi daudz slimot. Dažkārt cieš no sakņu un stublāju puves, paretam slimo ar fitoftorozi (Phytophtora sp.). Aizsardzībai pret šīm slimībām Latvijā ir reģistrēts līdzeklis Previkurs E 840 š.k. Profilaksei labi noder mikrobioloģiskie preparāti Trihodermīns vai Biomikss, kas jāiestrādā augsnē pirms dēstu iestādīšanas un atkārtoti pēc 4–6 nedēļām. Sezonas beigās augļus apdraud pelēkā puve, it sevišķi, ja tos bojājuši kādi kaitēkļi.
Latvijā nav reģistrētu līdzekļu pret šo slimību paprikas stādījumos, tāpēc atliek regulāri vēdināt siltumnīcu un novērst pārmērīgu augu sabiezināšanos. Ja nepieciešams, augus var daļēji atlapot, lai veicinātu gaisa kustību ap tiem.
Paprika labi garšo laputīm, bet pēdējos gados Latvijā ir palielinājusies savvaļas laputu parazītlapsenītes (Aphidius sp.) populācija. Bieži vien tās pašas uzrodas siltumnīcās, lai iedētu oliņas pieaugušās laputīs, tādējādi nodrošinot pārtiku saviem pēcnācējiem kāpuriem. Ir arī speciālās entomofāgu laboratorijās ražoti līdzekļi (Afidiuss, Afidends, Afidius sistēma), kas satur dzīvas parazītlapsenītes (A. colemani). Tās lieliski tiek galā ar laputīm, un ķīmisko insekticīdu lietošana parasti nav vajadzīga.
Nereti papriku bojā gliemeži un kailgliemeži, un tas veicina pelēkās puves izplatību. Cīņai ar šiem kaitēkļiem Latvijā reģistrēti dzelzs fosfātu saturoši līdzekļi Ferramol (3. klase) un Sluxx (2. klase).
Papriku apdraud smecernieks (Anthonomus eugenii) – sīks, tikai 2,5–3 mm garš kukainis, kas dēj olas uz augļa virsmas, lapu žāklēs vai auga galotnē. Izšķīlušies kāpuri izgrauž caurumus augļa sieniņās un barojas sēklu kamerā augļa iekšienē. Sēklas kļūst brūnas, dažkārt kāpurus var atrast novāktos zaļos augļos. Kāpuri attīstās līdz kūniņas stadijai, bet pieaugušie smecernieki izgraužas laukā un apciemo citus augļus. Latvijā lietošanai paprikas stādījumā ir reģistrēts Decis 2.5 e.k., taču kaitēkli mēdz ievērot par vēlu, tāpēc cīņa ar to ir ļoti grūta. P
