Paprika. Kā to izaudzēt savā dārziņā 1
“Vai var sēt sēklas, kas ņemtas no lielām, skaistām, veikalā pirktām paprikas pākstīm? Dēstus savai siltumnīcai vienmēr audzēju pati, esmu atradusi ļoti labas tomātu un gurķu šķirnes, bet ar papriku kaut kā neveicas. Dēsti ir nīkulīgi, raža niecīga, pākstis mazas un greizas. Laikam nemāku audzēt…” Antoņina V. Rēzeknē
“Lūdzu, pastāstiet plašāk par paprikas audzēšanu, it īpaši par paprikas slimībām un kaitēkļiem!” Aiga Salacgrīvas novadā
Latvijā paprikas audzēšana nav izplatīta. Nakts tirgū Rīgā tikai dažas zemnieku saimniecības piedāvā pašu audzētu papriku. Pārsvarā ar to nodarbojas mazajās piemājas siltumnīcās. Tur papriku parasti audzē kopā ar tomātiem un pēc tomātu agrotehnikas, taču dārzeņpipariem ir arī savas īpatnības.
Šķirņu izvēle un sēklas
Sēklu tirgū paprikas šķirņu piedāvājums nav sevišķi plašs, pārsvarā tās ir šķirnes ar kubveida augļiem, kas sākumā ir zaļi, bet nogatavojoties krāsojas dažādās krāsās. Piemēram, šķirnēm ‘Eva’, ‘Yolo Wonder’, ‘Marathos F1’, ‘King Arthur F1’ un daudzām citām pākstis kļūst sarkanas, ‘Gourmet’, ‘Capino F1’ – dzeltenas, ‘Magno F1’ – oranžas, bet sen zināmajai ‘California Wonder’ mēdz krāsoties sarkanas vai dzeltenas.
Šķirnes ar koniskiem augļiem ir agrīnākas par kubveida šķirnēm, tādēļ vairāk piemērotas mūsu īsajām vasarām. Šīm šķirnēm augļi parasti ir bālākās krāsās, bet arī tās mainās atkarībā no gatavības pakāpes. Piemēram, senajai ungāru šķirnei ‘Feher’ (Feher Ozon) pēc nogatavošanās augļi ir dzelteni, ‘Skytia F1’ – sarkani, bet ‘Gypsy F1’ uz viena auga vienlaikus veido vairāku toņu dzeltenus un sarkanus augļus.
Ļoti interesanti, pat eksotiski izskatās ‘Rubinne F1’ un ‘Ramiro F1’ augļi – apmēram 20 cm gari, sākumā zaļi, vēlāk krāsojas sarkani, turklāt ir ļoti saldi. Amatieriem sīkpakās piedāvā arī šķirnes ‘Topgirl’ sēklas (šai šķirnei augļi ir apaļi, līdzīgi tomātiem).
Lielveikalos nereti redz milzīgi lielus Lamuyo šķirņu tipa augļus, kā arī sīki dažādu krāsu auglīši, kuru sēklas Latvijā pagaidām nepiedāvā. Audzējot tikai dažus augus pašu priekam, pavairošanai var izmantot arī no ievestiem augļiem izņemtas sēklas. Taču jāatceras, ka veikalos tirgo nevis šķirņu, bet dažādu hibrīdšķirņu augļus, tāpēc ļoti iespējams, ka lielā daļā ražas tie būs atšķirīgi izskatā.
Dēstu audzēšana
Papriku sēj marta sākumā. Dīgšanai optimāla ir +25…+30 oC substrāta temperatūra, bet pārmērīgi augsta (virs +32 oC) dīgšanu var traucēt. Tādēļ nepietiek novietot sējas trauciņu uz centrālapkures radiatoriem, substrātā obligāti jābūt termometram, lai varētu pārbaudīt temperatūru.
Optimāls gaismas dienas garums paprikai ir 10–12 stundas, taču tā pacieš arī garāku dienu. Kad dīgļlapas pilnīgi atvērušās, sējeņus piķē. Ja paprikas dēstus audzē uz palodzēm, tur parasti ir par maz vietas. Tādēļ sākumā sējeņus var izpiķēt kasetēs ar 3–4 cm lielām ligzdām, bet vēlāk iedēstīt 10–12 cm diametra podos. Komerciāliem audzētājiem vienkāršāk uzreiz piķēt podos.
Paprikas dēsti izaug 45–60 dienās atkarībā no sējas datuma (jo agrāk iesēj, jo ilgāk aug), vidējās diennakts temperatūras un apgaismojuma. Lai tie neizstīdzētu, laistīšanai jābūt mērenai, katru reizi pievienojot ūdenim komplekso mēslojumu (1,5–2 g/l). Jānodrošina arī labs apgaismojums, vairākas reizes dēstus retinot (tas ir, pārliekot podiņus arvien tālāk citu no cita). Stāda dēstus, kam izveidojušās piecas vai sešas īstās lapas.
