Daugmales bišu Jānis 0
Ceļojot pa Zemgali, ”saldo ēdienu” var nobaudīt zemnieku saimniecībā ”Dorītes” Daugmalē, kur vēsturiski ķēniņš Namejs pulcējis vienkop zemgaļu karavīrus, lai aizstāvētos pret vācu iebrucējiem. Nosaukums dots kā mīļvārdiņš vārdam ”dore,” – tā ir telpa, kur bites sanes un nogatavina medu. Te saimnieko bitenieks Jānis Sulutaurs, kurš ar biškopību aizrāvies jau pusaudža gados un plašāk zināms kā Daugmales Jānis. Viņa iegūtais medus daudzkārt plūcis laurus Latvijas konkursos, un bišu maize saņēmusi augstu novērtējumu starptautiskā mērogā. No aptuveni 300 bišu saimēm tiek ievākti teju 20 dažādi medus veidi. Daugmales Jāņa klātbūtnē iespējams paglaudīt bites, liet vaska sveces un pagatavot no māla savu laimes pogu. Kopā ar Jāni darbojas arī viņa kundze Linda, kas gatavo “Pampāļu podus ar purva saknēm”, un ikviens ciemiņš viņas darbnīcā var pats savām rokām izgatavot medus podu un piepildīt to ar saldo kārumu.
Brukna – ticībā atdzimusī
Bruknas muiža ik gadu pārsteidz arvien vairāk, jo te darbi rit uz priekšu bez lielas naudas un skubināšanas. Muižas pili sāka celt 18. gs. vidū un gadsimtu vēlāk pārbūvēja. 20. gs. pirmajā pusē pilī iekārtoja pamatskolu, bet padomju laikā – dzīvokļus. Tagad te darbojas sabiedriskā organizācija ”Kalna Svētību kopiena”, vasarās tiek rīkotas bērnu un jauniešu nometnes un citi pasākumi. Pils iekštelpās saglabājušās vecās koka vītņu kāpnes, logu aiļu slēģi un misiņa durvju viras. Iepriekš piesakoties, ceļotāji telpas var apskatīt. Saviem spēkiem līdzās muižas ēkai tiek celta Svēto apustuļu kapela pēc koptu dievnamu parauga. Pārsteidz no kultūraugiem veidotais renesanses stila dārzs. Mazliet tālāk uz dienvidrietumiem no muižas atrodas Bruknas pilskalns, kuru dabā gan grūti pamanīt un vēl grūtāk sasniegt, jo tā apkaime ir pārpurvojusies.
“Latviskais mantojums” cimdos
Lauku sētā “Lejnieki” Bērzes pagastā (Dobeles nov.) saimnieko Baužu ģimene. Skaidrīte ir tautas daiļamata meistare, viena no čaklākajām cimdu adītājām Latvijā, kuras pūrā vairāk nekā 185 pāri dūraiņu, kas pārsteidz ar latvisko cimdu rakstu un krāsu toņu dažādību. Cimdu kolekcija tiek nepārtraukti papildināta. Skaidrītes veikums iemūžināts japāņu žurnālistes Sanajes Nakatas grāmatā par latviešu cimdu adīšanas tradīcijām un rakstiem. Atbraucot ciemos, iespējams ne tikai apskatīt cimdu kolekciju, kas novietota saimnieka Haralda īpaši veidotā cimdu kokā, un izmēģināt roku adīšanā, bet arī apraudzīt savdabīgo dārzu ar puķu, dārzeņu, garšaugu kolekcijām un Haralda darinātām koka skulptūrām. Te Bērzes upes krastā aug arī lini, rudzi un arbūzi, atrodas vīnogulāju aleja un mākslīgais purviņš ar dzērvenājiem.
Simtgade Ceriņziedu laikā
Doties uz Dobeles pusi vislabāk no 26. līdz 28. maijam, kad pilsēta Ceriņu ziedēšanas laikā svinēs savu simtgadi. Trīs dienu garumā gan pilsētas centrā, gan Ķestermeža estrādē un ceriņu dārzā notiks dažādi pasākumi bērniem un pieaugušajiem. 27. maijā plkst. 18 izcilā selekcionāra Pētera Upīša ceriņu dārzā sāksies klasiskās mūzikas koncerts, bet mazliet vēlāk pilsētas centrā nakts skrējiena dalībniekus ar temperamentīgiem bungu ritmiem iesildīs Andžeja Grauda bungu skolas audzēkņi. Svētku kulminācijā bundziniekiem pievienosies dūdinieki, būs dejas, gaismu šovs un uguņošana. Neilgi pirms pusnakts brīvdabas kino izrāde, kam sekos nakts lustēšanās kopā grupu ”Laika upe”.
