Odzienas pils un brūzis 0
Braucot no Jēkabpils uz Rīgu pa Daugavpils šoseju, Pļaviņu apvedceļa malā brūnā norāde rāda, ka pēc desmit kilometriem būs apskatāma Odzienas pils un brūzis. Nonākot galā, šķiet, kāds ir pajokojis, jo pils sagaida ar stārķu ligzdām torņu galos un tukšām logu ailēm. Tomēr, uzmanīgāk paraugoties, manāms, ka ēkas labajam spārnam uzlikts jumts un tur apgriezusies dzīvība. Atjaunotas vairākas pils zāles, kas, iepriekš piesakoties, tiek atvērtas apskatei un pieejamas arī kāzu svinībām. ”Jau esam ieguldījuši ap 200 tūkstošiem eiro un pamazām darbu turpināsim. Ceru, ka pēc desmit gadiem Odziena ar atjaunoto pili būs šīs apkaimes sabiedriskās dzīves centrs,” pavisam nopietni saka Odzienas muižas brūža saimnieks Aivars Skābarnieks, kurš uzņēmies rūpes par visa muižas kompleksa atjaunošanu. Odzienas vārds vēstures avotos pirmoreiz minēts 1455. gadā, bet muiža līdz 1625. gadam atradās Vidzemē ietekmīgās baronu Tīzenhauzenu dzimtas īpašumā, kad tā ar Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa svētību nonāca zviedru īpašnieku rokās. Tagadējā muižas pils ēka celta 19. gadsimta vidū Rūdolfa Fridriha Adriana fon Brimmera laikā neogotikas stilā, un ar slaido sešstāvu torni jau pa gabalu pamanāma. Diemžēl 1905. gada revolūcijā pils tika nodedzināta, un atjaunošanas darbus iztraucēja Pirmais pasaules karš. Pēc daudziem pamestības gadiem nu pienācis šīs vietas atdzimšanas laiks. Atjaunots muižas krogs, kurā darbojas viesu nams, dārznieka māja, mantu klēts un pienotava, kur tiek darīts Odzienas alus (IPA, IBA, DARK un 1905. gada marka), kā arī kvass nelielos apjomos vietējo pasākumu vajadzībām. Jaunums – laukums diskgolfa spēlēšanai, un šīs vasaras plānos vēl ietilpst auto muzeja izveide.
Pa Vecā Stendera takām
Luterāņu mācītājam Gothardam Frīdriham Stenderam (1714 – 1796), vairāk pazīstamam kā Vecajam Stenderam nesen nosvinēta trīssimtā gadskārta. Kalniņā pie Sunākstes luterāņu baznīcas atrodami Stenderu dzimtas kapi, tostarp Vecā Stendera kapa plāksne ar uzrakstu “Latvis”. Sunākstes Baltā baznīca celta ampīra stilā no 1827. līdz 1829. gadam. Tajā arī piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā brīvības cīņās kritušajiem karavīriem un uz Sibīriju izvestajiem Latvijas iedzīvotājiem, ievērojamā baltvācu gleznotāja Johana Leberehta Eginka (1784 – 1867) altārglezna ”Kristus debesbraukšana” (1844). Pie dievnama piemiņas akmenī Vecajam Stenderam veltīts ieraksts no Augstās gudrības grāmatas. No šejienes sākas Stendera Zaļā taka, kas ceļotājus aizved līdz senajai Sunākstes mācītājmuižai, Stendera avotam un Gudrības akai.
