Paplašinātās Zemgales ceļos. Ko vēl redzēt, dodoties uz Dobeles ceriņziedu laikā? 0
Par Zemgali izsenis pierasts uzskatīt kādreizējo Dobeles, Bauskas un Jelgavas rajonu, bet līdz ar jauno administratīvi teritoriālo reformu tai piepulcēta arī Aknīstes, Viesītes, Neretas un Jēkabpils apkaime un Atašienes, Pļaviņu, Vietalvas un Kokneses apkārtne Daugavas labajā krastā. Mazliet dīvaini, tomēr daļēji pamatoti, jo 1670. gada 12. februārī Kurzemes hercogs Jēkabs dibinājis pilsētu Daugavas krastos, kuru nosaucis savā vārdā par Jēkabpili. Vēlāk te patvērumu raduši no Krievijas izsūtītie vecticībnieki, kuri lielākoties bija mežstrādnieki, plostnieki, galdnieki un namdari. Viņu celtās ēkas joprojām atrodamas pilsētā. Tādēļ nav brīnums, kāpēc, piešķirot pilsētas tiesības, dokumentos ierakstīts punkts, ka Jēkabpilī arī turpmāk drīkst apmesties tikai krievu tautības iedzīvotāji. Tas darīts, domājot par Daugavas strūdziniekiem un plostniekiem, lai viņi pilsētā satiktu savus tautiešus un pie tiem papildinātu pārtikas krājumus vai apmeklētu kādu no daudzajiem krogiem.
Strūve un mazais vijolnieks
Ievērojams arī fakts, ka 1826. gadā astronoms F. G. V. Strūve Jēkabpilī veica astronomiskos un ģeodēziskos mērījumus, par ko liecina Strūves ģeodēziskā loka punkts, kurš pirms divpadsmit gadiem iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Tāpat jēkabpilieši lepojas, ka te dzimis un pirmos četrus dzīves gadus pavadījis komponists, profesionālās mūzikas izglītības pamatlicējs Latvijā Jāzeps Vītols, kuram veltīta skulptūra ”Mazais vijolnieks” (aut. A. Bikše) skvērā pie Jēkabpils Agrobiznesa koledžas (Pasta 1), kur savulaik par skolotāju strādājis nākamā komponista tēvs. Ideja par šādu skulptūru nākusi no paša Vītola atmiņām. Kad viņa māte bijusi gaidībās, Jēkabpilī parādījies mazs puika, un bieži mātes durvju priekšā skaisti spēlējis. Mazā vijolnieka vārds bijis Jāzeps, un viņš mātei tā iepaticies, ka tā nolēmusi arī savam dēlam dot tādu vārdu ar novēlējumu tikpat jauki muzicēt.
Ja reiz nācies iegriezties Jēkabpilī, tad jāatrod laiks vēl viena izcila jēkabpilieša piemiņas vietas apmeklējumam. Torņa ielā 18, kur dzīvojis gleznotājs, jurists, konsulārais sekretārs Londonā un ”Daugavas Vanagu” fonda dibinātājs Ēriks Rūdolfs Žilinskis (1912 – 1990), uzstādīts piemiņas akmens. Viņa dzimtā arī rakstnieks Jānis Akuraters un komponists Arvīds Žilinskis. Pabijis leģionā un aktīvi darbojies Zviedrijā un Lielbritānijā, Ē. R. Žilinskis PSRS varas iestāžu sarakstos bija šai valstij izdodamā persona līdz mūža beigām, un čeka vajāja viņa radiniekus Latvijā.
