Paplašina “zaļo koridoru”. Tas jau palīdzējis laicīgāk atklāt vēzi 0
No 1. novembra tie pacienti, par kuriem ārstam būs radušās aizdomas, ka viņiem varētu būt aizkuņģa dziedzera, aknu, žultsceļu un žultspūšļa, ādas melanomas, centrālās nervu sistēmas, lūpas, mutes dobuma, rīkles mutes daļas un vairogdziedzera vēzis, būs iespēja desmit dienu laikā veikt nepieciešamos izmeklējumus. Ja saslimšana apstiprināsies, ārstēšana būs jāsāk mēneša laikā.
“Zaļajā koridorā” patlaban ir iekļautas 11 onkoloģiskās diagnozes, un valdība, grozot Ministru kabineta (MK) noteikumus par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, šo diagnožu skaitu ir paplašinājusi. Palielināts arī to speciālistu loks, kas pacientu varēs nosūtīt uz “zaļo koridoru” . No 1. novembra to drīkstēs darīt ne tikai ģimenes ārsti, bet arī ginekologi un speciālisti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā un Piejūras slimnīcā.
“Aizdomas par ļaundabīgu audzēju apstiprinās tikai 10% gadījumu, bet 90% gadījumu tiek konstatēts labdabīgs audzējs. Tātad lielākoties “zaļais koridors” ir mierinājums cilvēkam, ka ar viņu nav noticis nekas ļauns,” pastāstīja Lauku Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītāja Līga Kozlovska.
Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis pozitīvi vērtē valdības labotos MK noteikumus, kas ļaus paplašināt to ārstu loku, kas varēs pacientu sūtīt uz “zaļo koridoru”. Bijušas situācijas, kad iespējamu audzēju pamana ginekologs vai privāti praktizējošs onkologs, taču šiem speciālistiem pacients bija jāsūta pie ģimenes ārsta, kurš izrakstīja nosūtījumu izmeklēties. Tagad pie onkologa varēs tikt, apejot ģimenes ārstu.
“Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pateicoties “zaļajam koridoram”, palielinās to pacientu skaits, kuriem onkoloģiskās slimības atklāj agrīnajās stadijās. Tomēr mērķis diagnosticēt vēzi galvenokārt sākumstadijās vēl nav sasniegts, jo pārsvarā tomēr dominē jau ielaistās stadijas. Labāka situācija ir ar dzemdes, prostatas, nieru audzējiem, bet mums ir pietiekami daudz diagnožu grupu, kur vēl ir jāstrādā,” sacīja veselības ministre Anda Čakša un piebilda, ka, dodot iespēju desmit dienās izmeklēties un sākt ārstēšanos 11 onkoloģisko diagnožu grupās, esot aptverti 80% pacientu, kuriem tiek atklāts kāds no vēža veidiem.
Viens ir atklāt vēzi, bet otrs – ārstēt to ar mūsdienīgām zālēm. Nākamgad onkoloģisko slimību medikamentu iegādei piešķirti deviņi miljoni eiro, taču šo zāļu vidū nav inovatīvo preparātu. J. Eglītis uzskata, ka šajā ziņā Latvija no Lietuvas un Igaunijas ir atpalikusi par aptuveni desmit gadiem. Četras onkoloģisko pacientu biedrības par šo problēmu pat nosūtījušas vēstuli Eiropas Komisijai, informēja krūts vēža biedrības “Vita” vadītāja Irina Januma. Vēstulē ir norādīts, ka EK atļāva atkāpi no valsts budžeta deficīta veselības aprūpes reformām, taču ķīmijterapijā nekādas reformas neesot veiktas – pacientiem joprojām nav pieejama mūsdienīga ārstēšana.
Veselības ministre sacīja, ka tikšot secīgi izvērtēti pašreizējie pieejamie medikamenti, kas dod labākus rezultātus attiecīgo diagnožu ārstēšanai. Šis vērtējums tikšot ņemts vērā, piešķirot naudu valsts apmaksātajām vēža zālēm.
Tāpat kā citās medicīnas jomās arī onkoloģijā trūkst gan vidējā medicīniskais personāla, gan arī ārstu, īpaši anesteziologu reanimatologu, tāpēc Latvijas Onkoloģijas centrā nav iespējams veikt operācijas tādā apjomā kā agrāk.
Veselības ministre gan uzskata, ka situācija ar medicīnas personālu esot uzlabojusies, jo, sākot no aprīļa, par katru sarežģītu onkoloģisku operāciju, kas pacientam tiek veikta pēc pirmreizēji diagnosticētas onkoloģiskas slimības, papildus tiek maksāti 410 eiro. Kopumā tie ir 2,4 miljoni eiro gan ārstu, gan šajās operācijās strādājošo māsu atalgojuma paaugstināšanai, līdzīgi kā tas ir dzemdību gadījumā, kad par katrām dzemdībām tiek piemaksāti 50 eiro. Rīgas Austrumu slimnīcas aprūpes direktore Inese Budzila pastāstīja, ka no 304 medicīnas māsu štata vietām patlaban vakantas esot divdesmit astoņas. Arī Budzila apgalvoja, ka “medicīnas personāla jautājumā mēs sākam mazliet uzelpot”.
Sākot no 2018. gada 1. janvāra ģimenes ārstiem būs pienākums četras reizes gadā veikt dinamisko novērošanu onkoloģiskajiem pacientiem pēc ķīmijterapijas. L. Kozlovska informēja, ka lauku ģimenes ārsti piekritīs to darīt tikai tad, ja Veselības ministrija izstrādās algoritmus, kā šī novērošana būtu veicama. Patlaban onkologs pēc ķīmijterapijas nosūta pacientu pie ģimenes ārsta bez kādiem paskaidrojumiem, kas viņam būtu jādara. J. Eglītis uzskata, ka tas varētu būt nākamais solis “zaļā koridora” pilnveidošanā, jo vēža atgriešanās gadījumā laiks reizēm ir vēl būtiskāks nekā situācijās ar pirmreizējiem audzējiem.
