Būtisks izmaksu kāpums vērojams poligrāfijas nozarē: grāmatas un periodiskie izdevumi lētāki nekļūs 10
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Būtisks izmaksu kāpums vērojams arī poligrāfijas nozarē, kas ļauj secināt – grāmatas un periodiskie izdevumi lētāki nekļūs.
Pēdējo mēnešu laikā papīra cena pieaugusi par 15–20%, liecina nozarē strādājošo teiktais. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics sacīja, ka tieši šāds cenu kāpums novērojams viņa vadītajā uzņēmumā.
“Tikko saņēmām ziņu, ka ofsetpapīra cena aug vēl par 75 eiro/t, un tas nozīmē vēl 10% cenai klāt. Taču tas nav vienīgais pieaugums. Klasisks grāmatu papīrs tagad maksā 1300 eiro/t līdzšinējo 1100 eiro/t vietā. Izskatās, ka papīra cenas pieaugums pret iepriekšējo gadu būs 15–20% apjomā,” stāsta Jelgavas tipogrāfijas vadītājs. Papīra izmaksas veido ap 40% produkcijas pašizmaksā, un tas nozīmē, ka gatavās produkcijas cena pieaug par 6–7%. Matrevics saka paldies valdībai par PVN samazināšanu grāmatām un periodiskajiem izdevumiem, bet šis lēmums stāsies spēkā vien no nākamā gada, kamēr cenas izejvielām un resursiem strauji pieaug jau šogad.
Arī Poligrāfijas grupas “Mūkusala” valdes priekšsēdētājs, Latvijas poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša situāciju raksturo kā satraucošu. Jau pašlaik vērojams nopietns papīra deficīts. Iepriekš papīra piegādes tika izpildītas četru līdz sešu nedēļu laikā, bet šobrīd, pasūtot papīru, tas tiks piegādāts vien nākamā gada februārī vai martā. Papīra ražošanas jaudas rūpnīcās esot noslogotas un pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.
Kādi ir situācijas iemesli? Viena no lielajām papīra ražošanas rūpnīcām Zviedrijā savu ražošanu pārtraukusi, bet cits uzņēmums pārprofilējies uz kartona iepakojuma ražošanu, pēc kā strauji aug pieprasījums.
Taču Latvijā pēdējo piecpadsmit gadu laikā papīra patēriņš samazinājies par 50%. Kādreiz tipogrāfijas papīru varēja nodrošināt visa gada vajadzībām, bet pašlaik cenu iespējams fiksēt tikai vienam ceturksnim. Jāņem vērā arī pieaugošās gāzes, elektrības, pārvadājumu un citu resursu cenas.
Trokša norāda, ka diemžēl par daudz esam kļuvuši atkarīgi no Ķīnas. Tagad viena konteinera piegādes izmaksas pieaugušas gandrīz desmit reižu – no 1200 eiro pirms gada līdz 20 tūkstošiem eiro patlaban, un tas ir vēl viens sadārdzinājums kopējā izmaksu ķēdē. Piecas reizes dārgākas kļuvušas koka paletes, plastikāta iepakojuma cena augusi trīs reizes, gāze kļuvusi dārgāka piecas reizes un tā varētu turpināt vēl. “Šāda situācija ir pirmoreiz manā pieredzē, kopš darbojos nozarē, un pagaidām nezinu, kā ar to visu tiksim galā,” pauda Trokša.
Neziņa par nākamo gadu un to, kāda būs ietekme uz periodisko izdevumu cenām, pašlaik ir liela. Proti, abonēšanas cenas pašlaik ir noteiktas uz visu gadu, taču jau tagad ir skaidrs, ka ražošanas izmaksas sadārdzināsies. Nākamgad pirmajā pusē avīžu papīra cenas kāpums var būt 25% robežās, bet žurnālu – ap 20%. Tas nozīmē, ka PVN samazināšana periodiskajiem izdevumiem ir piliens jūrā uz vispārējo izmaksu kāpuma fona.
Valdībai būtu jādomā, kā sabalansēt energoresursu cenu kāpumu un strādāt efektīvāk, nevis domāt par algu palielinājumu deputātiem un ministriem, uzskata Trokša. Viņš paredz, ka šī krīze varētu ilgt visu nākamo gadu, kas atsauksies uz nozari kopumā. Jāatgādina – valdība nesen lēma no nākamā gada samazināto PVN likmi 5% apmērā piemērot grāmatām un periodiskajiem izdevumiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par izdevējdarbību Latvijā, kopš 2009. gada ikgadēji samazinās gan jaunizdevumu skaits, gan grāmatu tirāža.
Piemēram, 2020. gadā izdoto grāmatu skaits salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājies par 14,2%, savukārt tirāžu skaits – par 26%, sasniedzot zemāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Satraukumu rada arī sarūkošās preses izdevumu, it īpaši dienas laikrakstu, tirāžas, kas apdraud drukāto mediju kā viedokļu daudzveidības avota, latviešu valodas un kultūras balsta pastāvēšanu un iespēju sabiedrībai saņemt daudzveidīgu un sabiedriski nozīmīgu informāciju. Samazinātā PVN likme, visticamāk, veicinās to pieejamību un stabilizēs tirāžas, taču straujais izmaksu kāpums uzdod līdz šim neatbildētu jautājumu, kāda būs uzņēmumu reakcija uz notiekošo.
