Viktorija Beatrice Radzeviciene: Papildu miljons iepirkšanās tūristu 0
Autore: Viktorija Beatrice Radzeviciene, SIA “Outletico” izpilddirektore, “Via Jurmala Outlet Village” (VJOV) attīstītāja
Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, lielākā daļa tūristu, kas apmeklējuši Latviju, ieradās, lai atpūstos (38,9%), savukārt 31,5% apciemoja radus vai draugus.
Mazāk – 17,9% – Latvijā kārtoja biznesa darījumus. Lai gan šobrīd iepirkšanās tūrisma niša netiek asociēta ar Latviju, to ir iespēja mainīt, izmantojot mazumtirdzniecības potenciālu, kas līdz šim nav pilnībā apgūts. Eksperti lēš, ka pērn tūristi Latvijā iztērējuši 300 miljonus eiro.
Latvijas tūrisma priekšrocības ietekmē gan ģeogrāfiskā atrašanās vieta, gan arī labi attīstītā transporta infrastruktūra. Tas piesaista dažādas tūristu grupas – kā liecina CSP dati, 54,1% ceļotāju šķērsoja Latvijas robežu, izmantojot gaisa transportu, 35,8% auto transportu, 6,4% jūras transportu un 3,7% dzelzceļu.
Kā liecina stratēģiskā mazumtirdzniecības konsultanta “Pragma” pētījuma dati, Latvijai izdevies piesaistīt 40% no visiem ārzemju viesiem Baltijas reģionā. Tāpat 2018. gadā kopējais iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs, kas dzīvo 200 minūšu brauciena attālumā no iecerētā “VJOV” Piņķos, bijis 6,3 miljoni, un ik gadu Latviju dienas vizītēs apciemo 3,8 miljoni tūristu no Lietuvas un Igaunijas.
Visbiežāk Latvija tiek saistīta ar tās skaisto dabu un jūgendstila arhitektūru. Tūristi bieži brauc uz šejieni, lai apmeklētu dabas parkus, kā arī lai iepazītos ar Latvijas pilsētām un kultūru.
Kā liecina “Pragma” pētījuma dati, 2017. gadā 7,7 miljoni ārzemju viesu apmeklēja Latviju. No tiem divi miljoni bija tūristi, kas šeit pavadīja vismaz vienu nakti, savukārt 5,7 miljoni apmeklēja Latviju dienas vizītē. Aptuvenā naudas summa, ko tūristi iztērējuši Rīgā 2017. gadā, bija 265 miljoni eiro, savukārt pērn šī summa varētu būt augusi līdz 300 miljoniem eiro.
Tomēr jāatzīst, ka Latvijai tūrisma industrijā joprojām ir neizmantots potenciāls – tas ir iepirkšanās tūrisms. Šobrīd Latvija neasociējas ar valsti, kas plašā izvēlē piedāvā augstākās klases un luksusa zīmolus, izdevīgus piedāvājumus, outlet tipa iepirkšanās centrus.
Kopumā pasaulē iepirkšanās tūrisma jeb beznodokļu darījumu apmērs tiek lēsts ap 65 miljardiem eiro gadā. Šie darījumi tirdzniecībā veido tikai aptuveni 10%, bet saskaņā ar Pasaules tūrisma organizācijas pētījumiem 97% starptautisko tūristu mēdz iepirkšanos iekļaut savā ceļojuma programmā, kas liecina, ka iepirkšanās ir nozīmīga tūrisma sastāvdaļa.
Tas ir nozarē zināms fenomens, kura apmērus grūti noteikt. Iepirkšanās ceļojumu apjomu mēdz mērīt pēc beznodokļu darījumu (Tax Free) apjoma, taču Eiropas Savienības ietvaros to nav iespējams aprēķināt, jo PVN tūrists nevar atgūt.
Nav arī detalizētu datu par Latvijā ienākošo “iepirkšanās tūrismu”. Parasti tiek pieņemts, ka biežākie mūsu viesi (Skandināvijas, Apvienotās Karalistes, Krievijas un Vācijas tūristi) arī ir tipiskākie pircēji.
Balstoties uz “Pragma” pētījuma datiem, pēc “VJOV” abu tirdzniecības platību kārtu atklāšanas ik gadu to varētu apmeklēt aptuveni 2,5 miljoni klienti.
Ņemot vērā outlet tipa iepirkšanās centru deficītu Baltijā, paredzam, ka ik gadu 750 000 mūsu klientu būs ārzemnieki, galvenokārt lietuvieši, igauņi, kā arī Skandināvijā un Krievijā dzīvojošie.
Šādi Latvijai var pavērties jauna tūrisma niša. Jāpiebilst, ka specifisku pētījumu, kas pētītu Baltijas patērētāju iepirkšanās paradumus ceļojumu laikā, nav, taču arī Baltijas tūrisma operatoru dati liecina, ka populāri ir ceļojumu galamērķi, kas saistīti ar iepirkšanos Itālijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē un Polijā.
