Papildu finansējums kardioloģijas pacientiem spētu novērst 25% priekšlaicīgu nāves gadījumu 6
Latvijā sirds un asinsvadu slimības jeb kardiovaskulārās slimības (KVS) ir viens no visbiežākajiem nāves cēloņiem, tādējādi tā ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma. Saskaņā ar Veselības Statistikas datu bāzi 2019.gadā KVS veidoja 54.6% no visiem nāves cēloņiem.
Arī Eiropas Komisija ir norādījusi Latvijai uz problēmām KVS ārstēšanā. Kā viena no galvenajām riska grupām ir seniori, kuri augsto veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu dēļ nespēj nodrošināt sev pieejamību valsts veselības aprūpes sistēmai.
Kā min eksperti, lai risinātu šo problēmu Veselības ministrijai ir nepieciešams izstrādāt plānu kardioloģisko medikamentu kompensācijas līmeņa celšanai, papildu finansējumu potenciāli nodrošinot ar papildu akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
Latvijā KVS jomai hroniski pietrūkst finansējuma
Atsevišķs Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns pēdējo reizi bija spēkā laika posmā no 2013. līdz 2015.gadam un, ņemot vērā, ka šādi dokumenti var būt efektīvi instrumenti problēmu risināšanā, šis norāda uz būtiskiem trūkumiem KVS jomā Latvijā.
Mirstības rādītājus, protams, ietekmē faktori, kā slimību veicinošie riska faktori, sociālie, demogrāfiskie un vides faktori, taču viens no galvenajiem mirstības veicināšanas elementiem KVS jomā Latvijā ir nepietiekama veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, īpaši sociāli vismazāk aizsargātajām grupām.
Nesen Ministru Kabinetā apstiprinātās Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027 nosaka uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Saistībā ar KVS, aptuveni 25% no visiem KVS nāves gadījumiem Latvijā var tik novērsti, tādējādi potenciāli radot iespējas sasniegt šo pamatnostādņu vispārīgo mērķi priekšlaicīgi novērst akūtus un beigās arī letālus gadījumus.
Taču viena no galvenajām problēmām, lai to īstenotu, ir nepietiekams finansējums KVS medikamentu kompensēšanā, it īpaši sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām.
Kā norāda Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs, galvenie iemesli, kuri priekšlaicīgi liedz novērst letālus gadījumus ir hroniski viszemākais kompensējamo medikamentu valsts finansējumus, Latvijai ierindojoties pēdējā vietā starp Baltijas valstīm, augsts pacienta līdzfinansējumus, kas sasniedz 50% no medikamentu pilnās cenas, kā arī nepietiekama sadarbība starp kardiologiem un ģimenes ārstiem.
Senioriem ir ierobežota piekļuve veselības aprūpes sistēmai
Latvijā seniori ir viena no visneaizsargātākajām sociālajām cilvēku grupām, it īpaši, ja uzmanība tiek vērsta uz veselības aprūpes pieejamību un pacienta līdzmaksājumiem. Latvijā pensijas un citi sociālie pabalsti ir zemi, minimālās vecuma pensijas aprēķinu bāzei veidojot 136 eiro, kas nozīmē, ka veselībai paredzētie izdevumi sastāda lielu daļu no kopējiem izdevumiem, kas savukārt augstā pacientu līdzmaksājuma dēļ, ierobežo senioru rīcības brīvību un tiesības saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi.
Lielākā daļa senioru nespēj nosegt visus tēriņus par nepieciešamajiem medikamentiem, tādējādi izstrādājas regulāra prakse, kad zāļu iegāde nav prioritāte un ārsta izrakstītās zāles nemaz netiek lietotas, vai to deva tiek samazināta, jo tās ir pārāk dārgas. Kā norāda Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis, ļoti būtisks faktors ārstēšanas procesā ir pacienta līdzestība, kā piemēru minot to, cik pareizi un regulāri pacients lieto izrakstītos medikamentus.
Kā norāda I. Dūrītis, atsaucoties uz šķērsgriezuma pētījumu par Kompleksiem veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem, arteriālās hipertensijas gadījumā ilgstoši un pareizi lietotas medikamnetozās terapijas efekts pagarina dzīvildzi. Lai arī pastāv dažādas Veselības ministrijas izstrādātās informatīvās kampaņas un projekti, kas tiek mērķēti vecināt veselīgu dzīvesveidu un uzlabot iedzīvotāju veselību, tas nav efektīvs līdzeklis, lai risinātu šī brīža samilzušo situāciju KVS jomā gados vecāku cilvēku grupā.
Situācija ir jārisina, nevis jāveic profilaktiski pasākumi jau izveidojušās problēmas risināšanā. Pie šāda pensiju apjoma un kompensēšanas mehānismiem, nedrīkst pieļaut, ka ārstniecības izdevumi tikai kļūst lielāki, rezultējoties ar augošu procentuālo skaitu senioru, kuri atsakās no veselības aprūpes pakalpojumiem augsto izmaksu dēļ, tādējādi arī rādot situāciju, kas iet pretrunā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēs nosprausto mērķi.
Arī Saeimas deputāts V. Orlovs norāda, ka veids, kā uzlabot kardioloģisko aprūpi senioriem, ir nepieciešamība Veselības ministrijai izstrādāt un panākt, ka tiek būtiski palielināts ikgadējais kompensējamo zāļu finansējums, kā arī atgriezt valsts kompensāciju kardioloģijas medikamentiem uz rādītājiem kāds tas bija pirms 2011.gada, respektīvi no 50% pacientu līdzmaksājuma uz 75% valsts apmaksātiem medikamentiem. Saeimas deputāts min, ka potenciālais nepieciešamais finansējums varētu sastādīt ap 15-20 miljoni eiro.
Akcīzes nodokļa papildu ieņēmumi kā iespēja samazināt priekšlaicīgu mirstību
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā risināt šī brīža pastāvošo situāciju ar augsto mirstību no KVS, ko veicina nevienlīdzīgā piekļuve veselības aprūpei, ir fiskāli pozitīvi piedāvājumi nākamā valsts budžeta veidošanas ietvaros.
Vitālijs Orlovs min, ka veids, kā nodrošināt papildu finansējumu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai un pacientu aprūpei ir akcīzes nodokļa ieņēmumu no alkohola un tabakas izstrādājumiem novirzīšana uz Veselības ministrijas budžetu kompensējamo zāļu finansēšanai.
Kā norāda Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, sirds un asinsvadu slimības ir cieši saistītas ar dzīvesveida paradumiem, kur viens no visbiežāk sastopamajiem riska faktoriem ir smēķēšana. Balstoties uz SCORE aprēķiniem, smēķētājiem risks saslimt ar KVS nākamajos 10 gados ir 2 reizes lielāk nekā tiem, kas nesmēķē.
Puse no smēķētāju nāvēm, ko ir izraisījušas smēķēšanas veicinātas slimības sastāda KVS. Tāpat arī alkohols ir viens no KVS veicinātājfaktoriem un situācija kopumā ar alkohola patēriņu valstī nav iepriecinoša. LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta veiktas pētījums norāda, ka alkoholiskos dzērienus vispār nelieto tikai 23,9% iedzīvotāju. No 76.1%, 30% alkohola lietotāji izvēlas lietot alu, 52.4% vīnu, savukārt 51.1% respondentu dod priekšroku stipro alkoholu lietošanai.
Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti sirds un asinsvadu sistēmas slimību jomā, ir jāpalielina kompensācijas līmenis KVS ārstēšanai nepieciešamajiem medikamentiem senioriem, kā arī ir jāveicina savlaicīga slimību diagnostika un ārstēšanas uzsākšana un jāuzlabo pakalpojumu pēctecība pēc stacionārās ārstēšanas.
Lai šo problēmu risinātu ir nepieciešams gūt papildu finansējumu no slimību veicinošajiem faktoriem, tādējādi 2022.gada valsts budžetā paredzot papildu finansējumu KVS ārstēšanai nepieciešamo medikamentu kompensēšanai caur akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
Saprātīgi palielinot akcīzes likmes cigaretēm un alkoholam, tas ļautu iekasēt vairāk nekā 20 miljonus eiro gadā, nodrošinot nepieciešamo finansējumu vienlīdzīgas veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai senioriem un uzlabojot KVS ārstēšanu, tādējādi samazinot priekšlaicīgu mirstību no KVS.
