BALSO: 30 svarīgākie notikumi Latvijai 11
Jau apritējuši gandrīz trīs gadu desmiti, kopš iznāk laikraksts “Latvijas Avīze” – 1988. gada 9. janvārī pie lasītājiem nonāca “Lauku Avīzes” pirmais numurs. Sākotnējā iecere bija atspoguļot “jaunākās parādības, kas vērojamas lauku ļaužu dzīvē”. Atmodas notikumi drīz vien lika paplašināt avīzes redzesloku, un tā kļuva par vienu no pirmajiem izdevumiem, kas rakstīja par līdz tam noklusētiem Latvijas pagātnes jautājumiem. “Lauku Avīzes” pēctece “Latvijas Avīze” kā dienas laikraksts iznāk kopš 2003. gada.
Vairāk nekā 5900 laikraksta numuros redakcija trīsdesmit gadu garumā vēstījusi par visdažādākajiem notikumiem – gan tādiem, kurus veidojām mēs paši, Latvijas ļaudis, gan tādiem, ar kuriem mūs pārsteidza, iepriecināja, apbēdināja, ieinteresēja citi. Katru dienu notiek kas svarīgs. Svarīgs vienam cilvēkam, svarīgs ģimenei, svarīgs pilsētai, svarīgs valstij, svarīgs pasaulei.
Ir bijušas uzvaras un zaudējumi, sasniegumi un traģēdijas. Un katrs no tiem ietekmēja dzīvi Latvijā. Tie mūs mainīja, iedvesmoja, pamudināja. Tie pārvērta mūsu biogrāfijas, saiknes un īpašumus. Un daudzi no šiem notikumiem bija tik būtiski, ka kļuvuši par mūsu valsts vēstures neatņemamu sastāvdaļu. Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” vēlas kopā ar jums atskatīties uz aizvadītajiem trīs gadu desmitiem un izvērtēt, kuri notikumi, procesi ir bijuši īpaši svarīgi jums un Latvijai. Tāpēc aicinām piedalīties īpašā “Latvijas Avīzes” 30 gadu jubilejas balsojumā.
Balsojuma nosacījumi
Balsojumā “30 svarīgākie notikumi Latvijai” kopā atlasīsim 30 notikumus, kas, jūsuprāt, būtiski ietekmējuši dzīvi Latvijā. Balsojums notiks pa gadu desmitiem: 1988. – 1997. g., 1998. – 2007. g., 2008. – 2017. g. “Latvijas Avīzes” redakcija katram gadu desmitam atlasījusi savu notikumu sarakstu, no kura jūs varat izvēlēties 1 – 10 notikumus. Katru nedēļu tiks atklāts balsojums par vienu gadu desmitu, bet nākamajās nedēļās būs iespēja balsot arī par iepriekšējā gadu desmita notikumiem. Balsojums norisināsies no 27. novembra līdz 17. decembrim. Balsojums notiek internetā mājaslapā www.30notikumi.lv vai izgriežot anketu no “Latvijas Avīzes”, vai zvanot uz “LA” redakciju pa tālruni 80007007. Katrs balsotājs var pievienot arī savu notikumu, ja, jūsuprāt, kāds būtisks notikums nav minēts. Balsojuma apkopojums – 30 Latvijai svarīgāko notikumu saraksts – tiks publicēts “Latvijas Avīzes” jubilejas numurā 2018. gada 9. janvārī.
NOBALSO ŠEIT: 30 svarīgākie notikumi Latvijai
Mavrika Vulfsona “bumba”
1988. gada 1. – 2. jūnijā notika Latvijas Rakstnieku savienības valdes paplašinātais plēnums, pazīstams arī kā Latvijas PSR Radošo savienību plēnums. Inteliģences pārstāvji pirmo reizi no augstas tribīnes runāja par pārkrievošanu, migrantu iepludināšanu, līdz šim noklusēto vēsturē. Īstu bumbas sprādziena efektu radīja Mavrika Vulfsona paziņojums, ka 1940. gada vasarā Baltijā notikušais nebija “sociālistiskā revolūcija”.
Karoga un piemiņas atgriešanās
1988. gada 14. jūnijā notika pirmais varas oficiāli atļautais masu mītiņš un gājiens 1941. gada 14. jūnija deportāciju upuru piemiņai. To organizēja Vides aizsardzības klubs, un pasākumā piedalījās vairāki desmiti tūkstoši ļaužu. Gājienā cauri Rīgai uz Brāļu kapiem Latvijas sarkanbaltsarkano karogu nesa ar kustību “Helsinki-86” saistītais Konstantīns Pupurs.
Latvijas Tautas fronte nodibināta
1988. gada 8. – 9. oktobrī tagadējā Kongresu namā Rīgā notika Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas kongress, kurā par LTF priekšsēdētāju ievēlēja publicistu Daini Īvānu. LTF bija lemts kļūt par Latvijas neatkarības atjaunošanas dzinējspēku. Dibināšanas brīdī kustībai jau bija ap 110 tūkstošiem atbalstītāju.
Kolhozu vietā “Breša zemnieki”
1989. gada 6. maijā, laikā, kad Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs bija Vilnis Edvīns Bresis, Augstākā padome pieņēma “Likumu par zemnieku saimniecībām”. Tas laukos ļāva veidot individuālās saimniecības. “Breša zemnieki” bija veids, kā censties nomainīt pārsvarā nerentablo saimniekošanu kolhozos ar ekonomiski efektīvāku darbošanos.
Vēsturiskais “Baltijas ceļš”
1989. gada 23. augustā, 1939. gadā parakstītā noziedzīgā Molotova-Ribentropa pakta 50. gadadienā, vienojoties Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautas frontēm, ap 1,75 miljoniem baltiešu sadevās rokās “Baltijas ceļā” no Tallinas līdz Viļņai. Bezprecedenta akcija demonstrēja baltiešu vienotību neatkarības centienos un guva plašu rezonansi pasaulē.
4. maija deklarācija
1990. gada 4. maijā plkst. 19.20 Latvijas PSR Augstākā Padome ar 138 balsīm “par” un vienu “atturas” pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Sākās reālās varas pārņemšanas periods, kas noslēdzās 1991. gada augusta beigās.
No cenzūras brīvi Dziesmu svētki
1990. gada 5. – 18. jūlijā Latvijā notika XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki. Pirmo reizi tajos drīkstēja piedalīties arī dziedātāji un dejotāji no trimdas latviešu vidus. Repertuārs atkal bija brīvs no cenzūras, svētku programmā varēja iekļaut daudzas iepriekš aizliegtas dziesmas, tostarp “Dievs, svētī Latviju!”. Nekad iepriekš svētki nebija bijuši tik emocionāli piesātināti.
Barikāžu laiks
1991. gada 13. janvārī, reaģējot uz asiņainajiem notikumiem Viļņā, Daugavas krastmalā Rīgā sanāca pusmiljonu ļaužu liela manifestācija Lietuvas atbalstam. Sekojot LTF aicinājumam, Rīgas centrā un ap stratēģiski svarīgiem objektiem sāka celt barikādes. Uz galvaspilsētu no lauku rajoniem devās kravas automašīnas, traktortehnika. 20. janvārī OMON sarīkoja provokatīvo uzbrukumu Iekšlietu ministrijai.
Beidzot reālā neatkarība
1991. gada 21. augustā Maskavā sarīkotais konservatīvo komunistu pučs vēl nebija beidzies un nebija arī skaidrs, kā tas noslēgsies, kad Latvijas Augstākā padome steidza pieņemt lēmumu par pilnīgu valstiskās neatkarības atjaunošanu – konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kas nozīmēja Satversmes atjaunošanu un 1990. gada 4. maijā pasludinātā pārejas perioda beigas.
Atgriešanās olimpiādē
1992. gada 8. – 23. februārī Albērvilā Francijā notika ziemas olimpiskās spēles, kurās pēc vairāku gadu desmitu pārtraukuma atkal ar savu komandu un karogu piedalījās Latvija. Komandā bija 23 sportisti. Panākumi gan bija pieticīgi, tomēr galvenais bija Latvijas simboliskā atgriešanās “lielajā sportā”.
Krievijas karaspēka izvākšanās
1992. gada 19. martā sākās Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas. Maskava to nesekmīgi centās sasaistīt ar garantijām Latvijā paliekošajiem krievvalodīgajiem. Izvešanas process noslēdzās 1994. gada 31. augustā. Krievijas militārpersonas pagaidām palika tikai Skrundas radiolokatorā, kura nepabeigto 117 m augsto konstrukciju simboliski uzspridzināja 1995. gada 4. maijā.
Latvijai atkal sava nauda
1992. gada 4. maijā apgrozībā tika laists Latvijas rublis, kas nomainīja apritē vēl palikušo PSRS rubli. 1993. gada 18. oktobrī Latvijas rubli izņēma no aprites, ieviešot latu, kuru gan 2014. gadā nomainīja Eiropas Savienības eirozonas valstu kopējā valūta – eiro.
Latvijas pilsonība
1992. gada 6. jūnijā tika izsniegtas pirmās Latvijas Republikas pilsoņu pases. Tās sākotnēji bija tiesīgi saņemt tikai pirmskara Latvijas pilsoņi un viņu pēcteči, no kuriem 78% bija latvieši. Lielā nelatviešu skaita dēļ politiski jutīgais “Pilsonības likums” pēc gariem strīdiem stājās spēkā vien 1994. gada 25. augustā.
Privatizācijas sertifikāti
1992. gada 4. novembrī Latvijas AP pieņēma likumu “Par privatizācijas sertifikātiem”, kas noteica, ka Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši viņu Latvijā nodzīvotajam laikam un arī citiem kritērijiem izsniedzams vērtspapīrs. Ideālais mērķis bija iesaistīt denacionalizēto īpašumu privatizācijā pēc iespējas lielāku iedzīvotāju skaitu, tomēr reālais iznākums bija tālu no ideālā.
Jauna Saeima, jauns prezidents
1993. gada 5. – 6. jūnijā Latvijā notika pirmās Saeimas vēlēšanas kopš 1931. gada. 5. Saeimā visvairāk vietu – 36 – tika “Latvijas ceļam”. Vēlētāju aktivitāte mūsdienām fantastiska – 89,9%. 7. jūlijā notika pirmās Valsts prezidenta vēlēšanas atjaunotajā Latvijā. Uzvarēja Latvijas Zemnieku savienības virzītais Guntis Ulmanis.
Romas pāvests Latvijā
1993. gada 7. – 8. septembrī Latvijā vizītē uzturējās Romas pāvests Jānis Pāvils II. Tā bija pirmā reize vēsturē, kad Romas katoļu baznīcas galva viesojās Latvijas teritorijā. Jāņa Pāvila II apciemojumam bija liela simboliskā nozīme ne tikai ticīgo acīs, jo viņš bija arī viena no pirmajām pasaules mēroga amatpersonām, kas apciemojusi Latviju pēc neatkarības atgūšanas.
“Bankas Baltija” sabrukums
1994. gada aprīlī kļuva skaidrs, ka “Banka Baltija” piedzīvo krahu. Šī banka bija lielākā un šķietami respektablākā privātā banka tā laika Latvijā. 17. maijā Latvijas valdība daļēji pārņēma “Banku Baltija”, solot noguldītājiem, ka viņu nauda ir drošībā. Tomēr 1995. gada 27. jūnijā banka tika atzīta par maksātnespējīgu. Bankā palika ap 40 000 privātnoguldītāju un 20 000 firmu nauda.
ASV prezidents beidzot Rīgā
1994. gada 6. jūlijā Rīgā septiņas stundas viesojās un ar visu triju Baltijas valstu prezidentiem tikās ASV prezidents Bils Klintons. Tā bija pirmā ASV valsts vadītāja vizīte Latvijas un visas Baltijas vēsturē, kas iezīmēja Latvijas atgriešanos Eiropas valstu saimē un pasaules apritē. Turklāt ASV tajā laikā deva izšķirošu ieguldījumu, lai panāktu Krievijas armijas izvākšanos no Baltijas.
“Air Baltic” dzimšana
1995. gada 28. augustā ar ziemeļvalstu aviokompānijas SAS un vairāku ārvalstu investīciju kompāniju līdzdalību tika dibināta Latvijas nacionālā aviosabiedrība “Air Baltic”, kas no 1. oktobra pārņēma likvidējamās aviokompānijas “Latavio” reisus. Pārdzīvojot vairākas krīzes, tā joprojām ir stabilākā aviokompānija Baltijas valstīs.
Talsu traģēdija
1997. gada 28. jūnijā ugunsdzēsēju svētku laikā Talsos notika līdz tam Latvijā nepiedzīvota traģēdija – pārslodzes dēļ nolūza un no 19 metru augstuma nogāzās autopacēlāja platforma, kurā atradās 22 cilvēki, pārsvarā bērni. Gāja bojā deviņi bērni. Notikušais nežēlīgā veidā atgādināja, ka drošības noteikumi par tehnikas noslodzi un ļaužu pūļa kontroli publiskos svētkos ir rakstīti asinīm un joprojām ir spēkā.
Balsot varat, arī nosaucot, jūsuprāt, svarīgākos notikumus pa tālruni 80007007 laikos, kad lasītājus uzklausa “LA” žurnālists. 4. decembra “LA” numurā atklāsim balsojumu par nākamās desmitgades notikumiem.
