Latvijas Banka izlaiž skaistu monētu – veltītu Likteņdārzam 0
Piektdien, 22. jūnijā, Latvijas Banka izlaidīs Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu.
Kolekcijas monētas “Likteņdārzs” mākslinieces ir Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).
Monētas priekšpusē attēlots Daugavas ūdeņu ieskautais Likteņdārza amfiteātris, bet monētas aizmugurē – cilvēku seju atspulgs sudrabā.
“Liels paldies Latvijas Bankai par skaisto monētu, kas tapusi kā dāvana Likteņdārzam. Pateicamies māksliniecēm F. Kirkei un L. Franckevičai, kā arī Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas priekšsēdētāja vietniekam Laimonim Šēnbergam par izcilo devumu monētas tapšanā. Viņiem patiesi izdevies monētā iemiesot Likteņdārza būtību – piemiņu mūsu tautas lielajiem zaudējumiem pagājušajā gadsimtā un reizē arī apliecinājumu tās milzīgajam spēkam, sīkstumam un mērķtiecībai uz brīvu, suverēnu valsti. Es domāju, ka šī tiešām ir viena no skaistākajām monētām, ko Latvijas Banka ir izlaidusi, un tā noteikti iemantos starptautisku atzinību,” uzsver nodibinājuma “Kokneses fonds” padomes priekšsēdētājs un idejas autors Vilis Vītols.
Jauno monētu no 22. jūnija plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā.
Sākot ar 22. jūnija pēcpusdienu, monētu varēs iegādāties arī Likteņdārzā (Kokneses pagasts).
Monētas cena Latvijas Bankas kasēs, vietnē e-monetas.lv un Likteņdārzā – 50.00 eiro. Monētas maksimālā tirāža – 3000 eksemplāru.
UZZIŅA
LIKTEŅDĀRZS
Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm
Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof, ar divu krāsu uzdruku aversā
Maksimālā tirāža: 3000 eks.
Kalta 2018. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieces: Frančeska Kirke (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Daugavas ūdeņu ieskautā Likteņdārza amfiteātra atveidojums, izmantojot krāsu apdruku. Lejasdaļā nedaudz pa labi puslokā uzraksts LIKTEŅDĀRZS un gadskaitlis 2018. Augšdaļā pa labi puslokā uzraksts 5 EURO.
Monētas aizmugure (reverss)
Cilvēku seju atspulgs sudrabā. Lejasdaļā puslokā uzraksts LATVIJA.
Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
2005. gada 7. jūnijā domubiedru kopa nodibināja Kokneses fondu. Tā mērķis ir izveidot atceres dārzu, kas simbolizētu mūsu tautas sāpes par upuriem un apliecinātu nebeidzamu piemiņu, kur smeļamies spēku no viņu izturības. Sākotnējo Kokneses fonda rīcības kapitālu veidoja Viļa un Martas Vītolu ziedotie 640 tūkstoši eiro. Kopš izveides sākuma projektā ieguldīti 2.5 miljoni eiro.
Likteņdārzs top uz salas Daugavā pie Kokneses. Šajā kultūrvēsturisko kopsakarību un ainaviskā daiļuma vietā sastopas Zemgales, Sēlijas un Vidzemes novadi un krustojas daudzi Latvijas vēstures pavedieni un mīti. Salu šķērso senā Rīgas–Maskavas lielceļa gabals un izrobo 1. pasaules kara ierakumi. Pāri upei redzamas vācu bruņinieku celtās Kokneses pils drupas. Gar salu gājis ūdensceļš “no varjagiem uz grieķiem”. Netālu ir mūsu tautas svētvieta Staburags, ko appludināja 1966. gadā. Arī Daugavas krasts pie Lielvārdes, no kura “Lāčplēs’s beidzot bruņenieku gāza dziļā nolejā”, vairs nav augsts. Taču mūsu tautas ticība, ka reiz “zels tautai jauni laiki, tad būs viņa svabada”, ir bijusi nelokāma par spīti pārbaudījumiem un ciešanām.
Likteņdārza projekta autors ir japāņu dārza arhitekts Šunmio Masuno (Shunmyo Masuno), kas uzvarēja starptautiskajā konkursā. Viņa iecerētā ainava apmeklētāju pakāpeniski noskaņo no piemiņas sāpēm un skumjām caur apceri uz dvēseles dziedināšanu. Šis pārdzīvojums cilvēku atver saskarsmei ar bezgalību, ko iemieso mūžīgie gaisma, vējš, ūdens un zeme.
Šunmio Masuno ieceri ar daudzu cilvēku un uzņēmumu palīdzību konsekventi īsteno Kokneses fonds. Ir uzcelta skatu terase un amfiteātris, ko ieskauj 40 ozolu sardze un apjož ūdens kanāls. Uz to ved bruģakmens aleja, kur katrs var ierakstīt savu vārdu. Abās alejas pusēs piemiņai iestādītas ābeles un aiz tām – “Latvijas valsts mežu” un Stādu audzētāju biedrības gādātie 2600 koki. Par mūsu tautas laikmetu griežiem stāsta digitālā ekspozīcija “Liktens gāte” un virtuālās atceres nams ar topošo interaktīvo datubāzi.
Gadu gaitā Likteņdārza radīšanā ar savu darbu vai ziedojumiem iesaistījušies desmitiem tūkstošu cilvēku un daudzas iestādes. Projekta atbalstītāju skaits pārsniedz 500 tūkstošus, un Likteņdārzu apmeklējuši viesi no vismaz 54 valstīm.
