Bordāns: manas valdības izveidošanu cenšas kavēt ekonomiskie un noziedzīgie grupējumi 8
Šodien Jaunā konservatīvā partija (JKP) iepazīstina potenciālos partnerus ar savas valdības darbu plānu, un pirmdien visas piecas sarunās iesaistītās partijas tiksies, lai to apspriestu.
Ja izdosies vienoties par šo dokumentu, tad otrdien un trešdien iecerēts noslēgt sarunas par atbildības jomu sadalījumu, tostarp konkrētiem amatu kandidātiem. Ja tas izdosies, tad jau nākamās nedēļas vidū varētu ieskicēties viņa piedāvātais koalīcijas variants.
Sarunas ar potenciālajiem partneriem Bordāns uzsāka jau uzreiz pēc prezidenta lēmuma nominēt viņu premjera amatam. Pirmajā dienā viņš tikās ar KPV LV un Nacionālās apvienības pārstāvjiem, bet ceturtdien – ar Attīstībai/Par (AP) un Jauno Vienotību (JV).
Premjera kandidāts joprojām pieturas pie uzstādījuma atstāt Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) opozīcijā, un neviena cita partija vairs pat nemēģinot viņu pārliecināt par nepieciešamību veidot plašāku, sešu partiju koalīciju.
“Ceru, ka nenotiks nekāda valdības veidošanas vilcināšana, jo tad mums visai sabiedrībai būs jāatbild par to, kā no 1. janvāra algas varēs saņemt skolotāji, policisti, tiesneši un citi no budžeta algotie, kā tiks izmaksātas pensijas,” teica Bordāns.
Viņš arī pauda bažas, ka dažādi ekonomiskie un noziedzīgie grupējumi varētu kavēt valdības veidošanu.
“Viņiem noteikti nav interesanti, lai Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Ministru prezidents kā savu prioritāti uzstādītu drošību, tostarp noziedzības apkarošanu augstākajos politikas slāņos,” sprieda Bordāns.
Vairāki iespējamie partneri, tostarp NA un AP, jau pauduši bažas par atsevišķu JKP ideju ietekmi uz valsts budžetu. Piemēram, minimālās pensijas palielināšanu līdz 200 eiro, kā arī minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz 500 eiro.
Bordāns paskaidroja, ka visus finansiālos aspektus, tostarp plānoto darbu ietekmi uz valsts budžetu un fiskālo telpu, šobrīd vērtējot JKP finanšu speciālisti. JKP aicinās šajā izvērtēšanā iesaistīties arī citu partiju pārstāvjus un Finanšu ministrijas speciālistus.
“Deklarācija balstīta uz JKP izstrādāto un prezidentam jau pirmajā tikšanās reize iesniegto darba plānu. Taču tas nav tikai JKP dokuments. Tajā ietvertas visas partiju uzstādītās prioritātes, kas iezīmējušās sarunās kopš Saeimas vēlēšanām,” teica Bordāns.
Atbildības jomu sadalījums šajā deklarācijā nav minēts. Par to JKP ar partneriem cer vienoties nedēļas nogalē.
JKP jau pirms vairākām nedēļām piedāvāja atbildības jomu sadalījumu, kurš ar zināmām modifikācijām esot aktuāls joprojām.
Saskaņā ar to JKP partijai bez premjera amata pienāktos arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (ko varētu vadīt Tālis Linkaits) un Iekšlietu ministrija (Juris Jurašs vai Juta Strīķe).
Ja tiks ievērota tradīcija premjera partijai kontrolēt arī Finanšu ministriju, tad šajā amatā varētu strādāt Krišjānis Feldmans vai Gatis Eglītis. Tieslietu ministrija varētu tikt uzticēta AP vai JV pārstāvim. Ārlietu ministrija, kas sākotnējā piedāvājumā bija rezervēta nepolitiskam kandidātam, varētu saglabāties JV kontrolē.
Bordāns atzina, ka vairākas partijas izrādījušas interesi par VARAM, turpretim Izglītības un zinātnes ministra amatu neviens īsti nekārojot.
Paralēli valdības veidošanas sarunām Saeimā ievēlētie deputāti cenšas vienoties par parlamenta komisiju sastāvu un vadītājiem. Saeimā JKP vēlētos vadīt Budžeta, Juridisko un Tautsaimniecības, kā arī Nacionālās drošības komisijas.
