No kurienes pieaugušajiem rodas seksuāla tieksme pret bērniem? 2
Zinātnieki joprojām to pēta, un viennozīmīgas atbildes nav. Ir vairāki skatījumi: psihiskas novirzes, kad normālas dzimumattiecības neuzbudina; pārdzīvots seksuāls uzbrukums pašam.
O. Lavčinovskis: Negribētu vispārināt seksuālās varmākas tēlu. Jā, ir slimi cilvēki, bet, kā jau kolēģe teica, cilvēks pats varbūt ir bijis upuris – un ne obligāti bērnībā, un tas mainījis viņa psihi, pašam to neapzinoties. Varbūt kas cits dramatisks vai traģisks cilvēkam dzīvē atgadījies. Turklāt seksuālais varmāka var būt arī labi izglītots un strādāt augstā amatā vai dāsni atalgotu darbu. Tie nav tikai neizglītoti, neveiksmīgi vai nodzērušies tipi.
Cik izplatīta ir pedofilija cilvēku populācijā?
D. Landmane: Man nav tādu datu. Ir pētījumi un socioloģiskas aptaujas, bet tur ir daudz subjektīvā. Piemēram, ir dati, ka katrs piektais cilvēks savā dzīvē ir cietis no seksuālas vardarbības, bet vai visos gadījumos ir bijis noziedzīgais sastāvs, ir bijuši kriminālpārkāpumi?
Piemēram, kad kādā tusiņā kāds kādu neķītri nogrābsta pret personas gribu…
O. Lavčinovskis: Daudz kas notiek slēptā veidā un tā arī paliek. Paši upuri par to neziņo, bieži arī pieaugušie, kas par to uzzinājuši. Agrāk arī par to mazāk bija pieņemts runāt, tagad sabiedrībā to dara aizvien vairāk un arī policija aicina neko neslēpt. Tāpēc oficiālā statistika par dažādiem laikiem jāvērtē kritiski.
D. Landmane: Atceros, kad tikai pirms desmit gadiem Valsts policijā ļoti nopietni sākām pievērsties pedofilijas problēmai, internets telefonā bija tikai retajam, tagad – tikai retajam nav, līdz ar to iespējamība, ka seksuālas varmākas tiek līdz bērniem, krietni augušas. Iespējas internetā ar katru dienu pieaug, šai ziņā bērni kļūst gudrāki par vecākiem. Bērnam nav jāiziet no mājas, lai kļūtu par seksuāla nozieguma upuri. Bet arī reālā dzīvē seksuāli noziegumi notiek slēptā veidā, tie nenotiek uz ielas vai citā publiskā vietā, protams, ja nav apreibinošas vielas iesaistītas. Diemžēl cietušie bieži jūtas vainīgi un viņiem ir kauns. Nereti bērni par notikušo gan pasaka pieaugušajam – vecākiem, radiniekam, skolotājam, bet tas informāciju patur pie sevis. Informācija par notikušo tiek noslēpta, bet sekas bērnam paliek, pat uz visu mūžu. Savā praksē zinu tikai vienu gadījumu, kad pats nepilngadīgais atnāca uz policiju un ziņoja, ka pret viņu veikts seksuāls noziegums.
Pornogrāfija pieaugušajiem Latvijā nav aizliegta, arī skatīties to internetā. Ja kāds cilvēks to apzināti dara vai viņam pēkšņi datorā izlec kāda bērna pornogrāfiska bilde, viņš uzreiz nenokļūst policijas redzeslokā un kas viņam būtu jādara šādā situācijā?
O. Lavčinovskis: Gribu nomierināt, ka nekāda Latvijas pilsoņu masveida izsekošana nenotiek. Visiem interneta pakalpojumu sniedzējiem likums nosaka, ka viņiem jāuzrauga, vai netiek pārkāpti pornogrāfijas izplatīšanas noteikumi. Vienlaikus ir Eiropas kibernoziegumu centrs, kas pēta, kādi noziegumi notiek internetā. Interpolam ir datu bāze, kur uzkrāj attēlus ar pornogrāfijas pārkāpumiem no visas pasaules, piemēram, ja kaut kur Āfrikā uzrodas bilde ar bērnu no Latvijas, Interpols par to ziņo mums un mēs mēģinām atrast gan to bērnu, gan cilvēku, kas šo bildi ielicis internetā. Ja jūs internetā pamanāt bērnu pornogrāfiju, tad pilsoņa pienākums būtu par to ziņot policijai vai “Drošāka interneta centram”, kas var operatīvi atrast vainīgos, ja konkrētā interneta mājas lapa tiek uzturēta Latvijā. Pedofiliem ir savi forumi internetā, kur no malas, arī policijai, ir grūti tikt iekšā, jo tur cilvēki tiek rūpīgi pārbaudīti. Tur arī notiek darbības ar fotogrāfijām un video, sarakste. Protams, policija dara visu, lai identificētu šos cilvēkus. Tā ir globāla problēma, ar ko cīnās visā pasaulē.
Par internetu skaidrs. Kādā vidē reālā dzīvē bērnam visbiežāk jāsastopas ar seksuāliem uzbrukumiem?
D. Landmane: Diemžēl paša ģimenē, kā arī bērnudārzos, skolās, kur ir oficiāli atbildīgie pieaugušie. Noziegumus ģimenē grūti atklāt, jo bieži tēvs vai patēvs bērna acīs visādi citādi nemaz nav tik slikts un bērns nespēj izvērtēt pret viņu veiktās tēva vai patēva sliktās darbības, tādēļ iesaistās šādās darbībās un nevienam par notiekošo nestāsta.
O. Lavčinovskis: Ne visos gadījumos bērns saprot, ka pret viņi vērstas darbības ir ne tikai sliktas, bet pat krimināli sodāmas.
