Papildfinansējums specializētajām skolām būs, ja tās atbildīs kritērijiem 0
Skolas, kurās padziļināti var apgūt mūziku, mākslu vai citus mācību priekšmetus, arī pēc 2020. gada varēs saņemt papildfinansējumu, tomēr tām būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem, ko apņēmusies izstrādāt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Par to, ka šādi kritēriji jāievieš, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un Valsts izglītība un satura centra vadītājs Guntars Catlaks šodien vienojās ar specializēto skolu pārstāvjiem.
Kā zināms, Latvijā ir 45 skolas, kas specializējas kāda mācību priekšmeta padziļinātā apguvē, par ko tās saņem lielāku finansējumu nekā “parastās” skolas.
Mācību iestādes, kas specializējušās mūzikā, saņem par trešdaļu lielāku finansējumu, bet pārējās: par piektdaļu lielāku finansējumu. Taču, izstrādājot jauno izglītības saturu, lielāks uzsvars tika likts uz vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu visiem bērniem, tāpēc specializēto skolu vieta jaunajā saturā netika noteikta.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem maksāt tām papildfinansējumu bija paredzēts vēl tikai nākamajā un aiznākamajā mācību gadā. Tagad, pēc skolu un sabiedrības protestiem, secināts, ka šādām skolām arī nākotnē piešķirams tikpat liels papildfinansējums kā līdz šim, bet tikai tad, ja tās atbildīs noteiktiem kritērijiem. Līdz ar to skolu skaits, kas nākotnē varētu saņemt papildfinansējumu, varētu mainīties.
I. Šuplinska norādīja: šobrīd Latvijā ir vēl 83 skolas, kas realizē pašu veidotas izglītības programmas, kurās specializējas kādā mācību priekšmetā, bet kas līdz šim papildfinansējumu nav prasījušas.
Ministre pieļāva, ka nākotnē daļa no tām skolām, ko šobrīd atzīst par specializētām, varētu kritērijiem neatbilst un papildu finansiālo atbalstu vairs nesaņemt.
Toties tās skolas, kuras šobrīd iztiek bez papildu atbalsta, varētu tam kvalificēties.
Rīgas Vācu valsts ģimnāzijas direktore Gundega Muceniece piekrita, ka kritēriji var būt, tomēr svarīgi, lai, mērot skolu darba rezultātu, tiktu ņemta vērā katras skolas specifika.
Kādi tieši kritēriji skolām būs jāizpilda, lai saņemtu papildfinansējumu, pagaidām nav skaidrs. Tomēr I. Šuplinska pieļāva, ka vērā varētu tikt ņemts tas, kādā līmenī skolēni apguvuši mācību priekšmetu, ko mācās padziļināti, kādi ir viņu sasniegumi, kādos pasākumos skolēni un skolotāji piedalās.
Skolēnu sasniegumus mācībās varētu mērīt kā līdz šim: 3. un 6. klases diagnostikas darbos, taču, iespējams, nākotnē tiks arī ieviesti centralizētie eksāmeni pēc 9. klases; to rezultāti tāpat būtu objektīvs rādītājs.
I. Šuplinska uzskata, ka specializētās skolas dod skolēniem arī paaugstinātu inteliģenci, vairāk strādā pie viņu personības veidošanas, tomēr atzina, ka šis kritērijs ir grūti izmērāms. G. Catlaks piebilda: svarīgs kritērijs būs arī skolas izveidotā izglītības programmas, kas parāda, vai stundu skaits atbilst mācību priekšmeta padziļinātai apguvei.
Kaut sanāksmē mūzikas skolu pārstāvji prasījuši, lai tām ļauj īstenot izglītības programmas, kuras pat par 47 procentiem atšķirtos no izglītības standarta, G. Catlaks norāda, ka specializēto skolu programmas no standarta drīkstēs atšķirties tikai par 25 procentiem. Ja mūzikas nodarbību vajag vēl vairāk, tās var būt fakultatīvas.
