Noslēpums. Vai tirgus slēpta privatizācija? 8
Āgenskalna tirgu nolemts no 1. janvāra slēgt. Tehniski sliktais tirgus ēkas stāvoklis konstatēts jau pagājušā gada aprīlī. Tāpēc AS “Rīgas Centrāltirgus” (“RCT”), kura filiāle ir Āgenskalna tirgus, lauza nomas līgumu ar apsaimniekotāju SIA “Roveks”, kas ēkas uzturēšanas darbus veica nekvalitatīvi. Jūlijā Būvniecības valsts kontroles birojs konstatēja ēkas pirmsavārijas stāvokli un noteica tās īpašniekiem veikt teritorijas atjaunošanas un konservācijas darbus. Mēnesi pēc atzinuma sniegšanas iebruka centrālās ieejas grīda, un tirgus stāvoklis tika atzīts par bīstamu.
Vēl pirmdien Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) žurnālistiem ziņoja, ka Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai nepieciešami aptuveni desmit miljoni eiro, kurus nezinot, kur ņemt, bet jau ceturtdien Rīgas domes Īpašuma departamenta direktorei Aijai Rimicānei uz tirgus privatizāciju pieteicās tā līdzšinējais apsaimniekotājs SIA “Roveks”. Pamatojums: “veiksmīgi piedalījies Āgenskalna tirgus rekonstrukcijas projektēšanas darbos, ir izstrādājis tirgus investīciju projektus un nākotnes attīstības plānu”, raksta pretendējošā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un 50% īpašnieks Jevgeņijs Šeļeņins. Otra puse uzņēmuma pieder Krievijas pilsonim Aleksandram Uhalovam.
SIA “Roveks” tagadnes izpildījums ir daudz bēdīgāks, nekā uzburtās nākotnes ainas: uzņēmuma apgrozījums pēdējā laikā strauji sarucis – kopš krīzes gadiem tas strādājis ar teju pusmiljonu eiro lielu apgrozījumu, bet pērn, atdodot tirgu “RCT”, nokritis līdz 129 tūkstošiem. Katru gadu (kopš 2010. gada) zaudējumi mērāmi desmitos tūkstošos, pērn sasniedzot rekordu – 82 tūkstoši (izņemot 2015. gadu, nav saprotams, kas apsaimniekotāju tur pie tik nerentabla biznesa). Vēl ne “Rīgas Centrāltirgus”, ne Rīgas dome nav lēmusi, vai tirgu privatizēt vai izsolīt nomas tiesības uz 30 gadiem, kā neveiksmīgais apsaimniekotājs atkal klāt. Vai tiešām nejauši? Ņemot vērā, ka Šeļeņins personīgi ir ziedojis partijai “Saskaņa”.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Linda Rasa, Ilmārs Stūriška, Ivars Bušmanis