Izgāšanās. Dopinga mīkla rūgst 8
Krievijas valsts atbalstītā dopinga sistēmas mīkla turpina rūgt un jau vairāk nekā gadu iet pāri katliņa malām. No Soču olimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļu ražas krievi jau zaudējuši četrus zeltus, sešus sudrabus un vienu bronzu (11 no kopumā izcīnītajām 33 godalgām, plus diskvalificēti arī vairāki ārpus trijnieka palikušie Krievijas sportisti), bet rīt gaidāms kulminācijas brīdis – Starptautiskā olimpiskā komiteja paziņos, vai šīs valsts atlēti maz tiks pielaisti februārī gaidāmajām Phjončhanas ziemas olimpiskajām spēlēm. Vairākas valstis vēsturē ir tikušas diskvalificētas no olimpiskajām spēlēm, pērn pirms Riodežaneiro olimpiādes dažas sporta veidu federācijas parādīja krieviem sarkano gaismu, bet kāda lielvara kopumā no dalības pēdējo reizi norobežota 1948. gadā saistībā ar Otro pasaules karu (Vācija un Japāna).
Kompetenti izmeklētāji, ilgi un rūpīgi liekot šo sarežģīto puzles gabalu, ieguvuši skaidru kopainu par blēdīšanās aizkulisēm, tomēr paši blēži turpina vainu noliegt. Būtu naivi gaidīt, ka varētu notikt pretējais, ka Krievija nolieks galvu un pateiks – esam grēkojuši, lūdzu, piedodiet. Tas varētu būt Vladimira Putina un viņam pietuvināto ēras beigu sākums. Bet, turpinot griezt “Rietumi pret mums sazvērējušies” plati, var vairot iekšpolitisko kapitālu. Sports ir viens no līdzekļiem.
