Kauns. Ušakova manevri 8
“Divu plūsmu skolu sistēma ir padomju sistēmas palieka. Vēl aizvien, 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas, mēs latviski un krieviski runājošus vienas valsts bērnus mākslīgi nošķiram jau pirmsskolā, mēs radām divas sabiedrības daļas kopš bērnudārza. Tas ir nepiedodami!” intervijā “lvportals.lv” teica sociolingviste, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Sanita Lazdiņa.
“Latvija ir maza valsts, un visiem, kas šeit dzīvo, jāzina valsts valoda. Valsts un pašvaldību skolās, kas tiek uzturētas par valsts naudu, mācībām jānotiek tikai un vienīgi valsts valodā,” intervijā “LA” pirms pusotra gada teica Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes un biedrības “Šamir” vadītājs rabīns Dr. Menahems Barkahans.
“Pāriešana uz mācībām valsts valodā valsts finansētās skolās ir principiāli svarīgs solis mūsu iekšējai drošībai un normālai valsts attīstībai,” šoruden intervijā “LA” teica Austrumeiropas politiskās pētniecības centra direktors Andis Kudors.
Tie ir tikai daži no cilvēkiem, kas iebilduši pret segregētas izglītības pastāvēšanu Latvijā. Un viņi nav politiķi. Tā domā daudzi Latvijas cilvēki, kuri nav ne Nacionālās apvienības, ne citas partijas biedri. Tāpēc kauns Rīgas domes priekšsēdētājam, partijas “Saskaņa” vadītājam Nilam Ušakovam, kurš Latvijas valsts centienus panākt, lai skolās vairāk ienāk valsts valoda, saista ar politiku un pats kārtējo reizi Rīgā taisa savu politiku.
Kurš tic Ušakova liekulīgajiem stāstiņiem, ka pašvaldības jaunā ideja mazākumtautību skolās nodrošināt papildnodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā ir rūpes par bērnu labāku izglītību? Kāpēc gan papildstundās būtu jāmācās krieviski, ja eksāmeni būs latviski un arī augstskolā jāmācās valsts valodā? Vai varbūt Ušakovs rūpējas, lai jaunajiem rīdziniekiem būtu vieglāk vēlāk studēt fiziku Maskavā? Sociālajos tīklos krievu valodā lasošajiem viņš atklāti paziņo: “Rīgas dome saglabās krievu valodu Rīgas vidusskolās mazākumtautībām,” – un atkārto štampus, ka valsts valodas lomas palielināšana skolās ir politika: “Priekšā vēl ir daudz vēlēšanu, kur punktus vieglāk krāt, balstoties nacionālā retorikā. Savukārt skolas paliks par politiskās konjunktūras ķīlniekiem. Tā vietā, lai izglītotu mūsu bērnus un priecātos par viņu panākumiem, mēs cīnīsies “par” vai “pret”.”
Tā vietā, lai Latvijas valsts galvaspilsētas vadītājs rūpētos, ka skolās jaunieši pilnvērtīgi mācās valsts valodā un skolotāji prot valsts valodu, Ušakovs turpinās cīnīties, lai saglabātu krievu skolas kā savu bastionu.
