Darījums. Miera līgums ar zemniekiem 10
Pēc valdības otrdienas lēmuma par kompensāciju piešķiršanu plūdos cietušajām 2933 Latgales saimniecībām “LA” redakciju sasniedza divi pretēji protesti. Viens no Krāslavas: “Netaisnība! Lielajiem maksā daudz, mazajiem – nemaz! Es izputēšu!” Otrs no Kurzemes: “Par lietu nav jāmaksā. Vai šos “saimniekus” nevajadzētu drīzāk sodīt, nevis viņiem piemaksāt? Pienācīgu zemes uzturēšanu un meliorācijas sistēmas nodrošināšanu no zemes īpašnieka prasa likums.”
Valdības lēmums kompensācijām piešķirt 14,87 miljonus eiro sedz lauksaimnieku zaudējumus apmēram par 72%. Tātad daļai lauksaimnieku, kam uz kredīta iesētos minerālmēslus aizskaloja lietus un graudus sapūdēja uz lauka, nākamgad var nepietikt naudas sēklai un agroķīmijai. Tomēr tiks dota iespēja izdzīvot. Kompensācija nepilnā apmērā un rēķināšana visiem pēc vienas – LLKC bruto seguma – formulas ir vienīgais godīgais (ne taisnīgais) darījums ar zemniekiem, lai viņi ar dakšām nenobakstītu “skābbarības torni”, bet turpinātu tās durt zemē.
Vai vispār vajadzēja? Citus biznesus valsts nekompensē – slēpotājkalniem par lietu ziemas vidū nemaksā, saldējuma un alus ražotājiem par auksto vasaru arī ne. Tomēr lauksaimnieki ir īpaša Eiropas diskriminētā “kasta” – kamēr Latvijā ir zemākie tiešmaksājumi Eiropā un kamēr vairāk atbalstītie Rietumeiropas produkti ienāk mūsu tirgū, tikmēr mēs savējiem nedrīkstam ļaut izputēt.
