Gabaliņš Latvijas arī svešumā 0
Pērn sociālajā tīklā “Facebook” un mikroblogošanas vietnē “Twitter” mirkļbirku #baltagaldautasvetki izmantoja arī citur pasaulē dzīvojošie latvieši. Tiesa, ne visus ideja sajūsmināja, daļa par to izteicās ne tikai skeptiski, bet pat noniecinoši. Taču bija arī daļa citās valstīs dzīvojošo latviešu, kurus ideja par satikšanos pie skaisti saklāta svētku galda uzrunāja, un šogad to papildina arī citi latviskuma elementi.
“Jaunieši no “2×2″ nometnēm izteica domu, ka Latvijas karogs varētu ceļot apkārt pasaulei kā olimpiskā lāpa – tirpiņas skrien pa kauliem, kad redzu, kāda ir cilvēku sejas izteiksme, kad viņi tam pieskaras,” stāsta Jolanta Borīte. Šobrīd īpašais karogs pabijis Austrālijā, Kanādā un arī Īrijā, kur pagājušās nedēļas nogalē risinājās Reģionālie kultūras svētki Britu salās Latvijas simtgadei.
Arī stādīšanā iesaistīsies daļa ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu, tiesa gan, tie nebūs ozoli, pauž Jolanta Borīte: “Daudzviet pasaulē šis koks nemaz neaug, viņi vairāk atsaukušies privāti, iniciatīvai “Iestādi Latviju savā dārzā!” – tā var būt puķu dobe vai kāds košumkrūms, kas tāds, kas atgādinātu Latviju.”
Savukārt Oskars Indriksons piebilst, ka Latvijas simtgades ozolu enerģija, iespējams, kādu var arī atvest atpakaļ vai noturēt dzimtajā pusē. “Tā visas simtgades enerģija, ko latvietim dod ozols – Latvijas daba, klimats, nostalģija pēc zemes smaržas –, ar laiku tomēr velk atpakaļ, lai cik tālu kāds būtu aizbraucis. Ir daļa, kas šo sajūtu pārvar un dzīvo tālāk svešumā, citi atgriežas Latvijā. Un simtgades ozols ir viens no faktoriem, kas šo izvēli var pastiprināt.”
VIEDOKĻI
Vai līdzās ozolu stādīšanai novadā arī citādi jūt valsts simtgades tuvošanos?
Ilze Leska, Rūjienas kultūras nama vadītāja: “Vietu trim simtgades ozoliem pie Ipiķu pagasta padomes ēkas izvēlējāmies vairāku iemeslu dēļ. Ipiķos atrodas Latvijas tālākais ziemeļu punkts, taču līdz šim punktam un tajā izvietotajai skulptūrai “Baltais stars” ir grūti aizbraukt, jo slikts ceļš. Vēlējāmies, lai ozolus redz vairāk cilvēku. Turklāt vietā, kur stādīsim ozoliņus, pagasta pārvalde kopā ar apzaļumotāju plāno veidot Dzimtu parku – šeit taps arī citi stādījumi, kas godinās pagasta stiprās ģimenes. Rūjienas novadā simtgadi gaidām arī ar cerību, ka līdz nākamā gada augustam izdosies izremontēt brīvdabas estrādi un uz pilsētas svētkiem varēsim to atklāt.”
Inese Pertaja, Zilupes novada tautas nama direktore: “Latvijas simtgades ozolus stādīsim vistālākajā Latvijas austrumu punktā pie Austras koka skulptūras. Tā ir pierobežas josla, turpat netālu atrodas Draudzības kurgāns. Arī kopumā, gatavojoties simtgadei, esam uzkopuši savu novadu.”
Olga Zaikovska, Daugavpils novada Demenes pagasta kultūras nama direktore: “Stādīt ozolus nolēmām Kumbuļu ciemā pie atbalsta centra “Paspārne”. Jāsaka, bija diezgan grūti pagastā atrast vietu, kur iederētos trīs ozoli. Pie centra “Paspārne” bija gan brīvāka vieta, gan arī šeit tie būs visiem acu priekšā, tādēļ ka centrā pulcējas visu paaudžu iedzīvotāji. Turklāt vienu no ozoliņiem stādīs tieši jauniešu organizācijas dalībnieki, kuri jau šomēnes iestādīja piecus ozoliņus mūsu pašu organizētā pasākumā “Augsim Latvijai”.”
Dace Vecbaštika, Nīcas novada speciāliste tūrisma un vides jautājumos: “Simtgades tuvošanos Nīcā visvairāk jūtam tādēļ, ka mūsu amatiermākslas kolektīvi piedalīsies simtgades Dziesmu un deju svētkos, un arī kopumā valsts mērogā notiek ļoti daudz pasākumu ar simtgades zīmi, tādēļ īpašus sarīkojumus savā pagastā neplānojam.”
