Simtgades krāsas sāk mirdzēt. Cik spoži? 0
“Diezgan droši varam teikt, ka bez 4. maija nebūtu Latvijas valsts simtgades,” šādiem vārdiem kultūras ministre Dace Melbārde uzsāka preses konferenci, kas veltīta 4. maija svētku sarīkojumiem, starp kuriem īpaši pieminami divi valsts simtgades ieskandināšanas notikumi – 4. maijā plašāk nekā pērn gan Latvijā, gan ārpus tās, visur, kur dzīvo latvieši, turpināsies Baltā galdauta svētki, savukārt akcijā “Apskauj Latviju” mūsu valsts perimetru dienas gaitā apjozīs drosmes un vīrišķīgā spēka simbols – simt jauni ozoliņi. “KZ” noskaidroja, cik liela šobrīd ir Latvijas pašvaldību gatavība valsts simtgades svētkiem un cik aktīvi tie atbalsosies mūsu zemes pašos tālākajos punktos.
Simtgade nav tikai par vēsturi
Vaicāts, kāpēc par Latvijas simboliskās garīgās sardzes galvenajiem varoņiem izvēlēti tieši ozoli, akcijas “Apskauj Latviju” idejas autors, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšnieks Oskars Indriksons atgādina, ka ozolam Latvijā ir divējāda simboliskā nozīme: “Ozols ir dzimtene, tēvzeme, un arī ainaviski Latvijā ir tik daudz skaistu ozolu… Protams, tam nāk klāt arī apziņa, ka izsenis latvieši ozolus stādījuši, lai aizsargātu savu zemi, māju. Un, kad redzi, ka lauka vidū stāv ozols, līdzi nāk doma: reiz tam līdzās, visticamāk, bijusi lauku sēta. Līdz ar to šim ozolam šajā brīdī ir divējāda nozīme – skaistums, enerģija, bet arī daudzās vietās – vienīgais liecinieks par vecām dzimtas mājām.” Jāpiebilst, ka pēc būtības līdzīga akcija tika īstenota arī kaimiņos – Igaunijā, kur jau 2013. gadā daudzi bērni un skolu jaunieši iedēstīja ozolzīles, lai 2018. gadā ozolu stādus varētu izstādīt visā Igaunijā, veidojot “gadsimta ozolu birzes”.
Pēc Latvijas Simtgades biroja ieceres, ozoli, līdzīgi simtgades svētkiem kopumā, sasaista nepārtrauktā vijā trīs laikus. Jolanta Borīte, Simtgades biroja Reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja, teic – ir kļūda uzskatīt, ka simtgades svētki ir tikai par Latvijas vēsturi. “Nē, šis ir stāsts par trim laika dimensijām – ko es šobrīd varu paņemt pūrā līdzi un izdarīt rītdienas labā.”
Daudzas pašvaldības savās simtgades programmās iekļāvušas plašu tradicionālu gadskārtēju sarīkojumu spektru, arī jau gadiem ilgi plānotu teritorijas labiekārtošanu, tāpēc Jolanta Borīte priecājas par projektiem, kas sniedz papildu pienesumu. Īpaši viņa uzteic uzņēmuma “Latvijas ceļotājs” ideju par septiņiem valstiskuma attīstības ceļiem. “Tā ir pieeja, kādu mēs vēlētos redzēt simtgades projektos – viņi nav ielikuši sarakstā jau esošu piedāvājumu, bet gan aicina cilvēkus, kuri dzīvo gar šiem ceļiem, stāstīt savus stāstus, atvērt fotoalbumus,” teic J. Borīte. “Latvijas ceļotājs” jau pērnvasar izsludināja akciju “Septiņi Latvijas valstiskuma ceļi izzināšanai un apceļošanai”. “Varbūt kaimiņos Latvijas laikā atradās lielākais sviesta ražotājs un eksportētājs, bet citam varbūt novadā dzīvo cilvēks, kas vienīgais visā Latvijā pārvalda senu amata prasmi, vēl cits zina nostāstu par kādu muižu, akmeni vai dižkoku, kas attiecināms uz kādu no septiņiem ceļiem,” aicina ceļotājs Juris Smaļinskis.
