Vjačeslavs Dombrovskis pamato iestāšanos “Saskaņā” 23
Domnīcas “Certus” vadītājs, kādreizējais ministrs un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis izvirzīts kā iespējamais partijas “Saskaņa” premjera amata kandidāts, par ko lēmums vēl jāpieņem politiskā spēka domei, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” teica partijas vadītājs, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Ušakovs norādīja, ka Dombrovska kandidatūru izvirzījis viņš un “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Politiķis uzsvēra, ka šis vēl nav gala lēmums. To 18.jūnijā pieņems partijas biedri.
Pats Dombrovskis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” apliecināja, ka ir iestājies partijā “Saskaņa” aizvadītajā nedēļā.
Ušakovs partijas kongresā, 26.maijā paziņoja, ka “Saskaņa” mērķis Saeimas vēlēšanās ir iegūt pirmo vietu un palielināt pārstāvniecību parlamentā. Tāpat Ušakovs kongresā akcentēja stipras un pārticīgas Eiropas nozīmi, informējot, ka Saskaņa” plāno kļūt par vienīgo proeiropeisku partiju valstī, kas ir liela atbildība un izaicinājums, kam partija esot gatava.
Latvijas stagnācijas galvenais cēlonis ir “Saskaņas” neiesaistīšana valdībā
Latvijas stagnācijas galvenais cēlonis ir “Saskaņas” neiesaistīšana valdībā, kā rezultātā pie varas jau ilgu laiku ir noteiktu politisko spēku triumvirāts, uzskata domnīcas “Certus” vadītājs, kādreizējais ministrs un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
Dombrovskis aģentūrai LETA apliecināja, ka startēs 13.Saeimas vēlēšanās. Viņš gan nekomentēja, no kura vēlēšanu apgabala un ar kādu numuru sarakstā varētu startēt, jo tas ir partijas lēmums.
“Saskaņas” priekšsēdētājs Nils Ušakovs aģentūrai LETA uzsvēra, ka partija 18.jūnijā lems par premjera amata kandidātu. Ja “Saskaņa” šim amatam izvirzīs Dombrovski, tad viņam, pēc Ušakova domām, vajadzētu būt pirmajam numuram Rīgā.
Dombrovskis sarunā ar aģentūru LETA pauda, ka valdībā jau ilgu laiku ir politisko spēku triumvirāts – viena proeiropeiska partija, viena konservatīva un reģionu partija, kā arī vēl viena – radikāli nacionāla. Lai kāda arī būtu priekšvēlēšanu retorika, pēc vēlēšanām “Saskaņa” ir izslēgta un ir iespējama tikai viena koalīcija, klāstīja politiķis.
Atgriešanās aktīvajā politikā, iestāšanās “Saskaņā” bija rūpīgi pārdomāts lēmums, sacīja Dombrovskis.
Kā liecina LETA arhīva informācija, 2015.gada aprīlī Dombrovskis, tobrīd būdams 12.Saeimas deputāts, paziņoja par aiziešanu no aktīvās politikas. Dombrovskis vēlēšanās startēja no “Vienotības” saraksta, tomēr nebija šīs partijas biedrs. Saeimā viņš netika ievēlēts, bet ieguva deputāta mandātu uz laiku, jo ministra pienākumi tika uzticēti Jānim Reiram, kurš ievēlēts no “Vienotības” Zemgales vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta.
Politikā Dombrovskis iesaistījās 2011.gadā, pievienojoties bijušā prezidenta Valda Zatlera veidotajai Zatlera Reformu partijai, kļūstot par vienu no tās līderiem. No šīs partijas viņš tika ievēlēts 11.Saeimā.
2013.gadā Dombrovskis kļuva par izglītības un zinātnes ministru pēc Roberta Ķīļa demisijas veselības problēmu dēļ. Šajā amatā viņš nostrādāja līdz toreizējā premjera Valda Dombrovska (V) demisijai. Nākamajā Laimdotas Straujumas veidotajā valdībā, kas tika izveidota 2014.gada sākumā, Dombrovskis ieņēma ekonomikas ministra amatu.
2014.gadā Dombrovskis nomainīja Zatleru Reformu partijas priekšsēdētāja amatā.
Savukārt 2015.gadā Reformu partijas valde pieņēma lēmumu likvidēt partiju un uzsāka politiskā spēka likvidēšanas procesu. Kā tolaik skaidroja Dombrovskis, lai gan iepriekš tika pieņemts lēmums par to, ka partija turpinās savu darbību, tomēr nepietiekošā biedru skaita dēļ nācās izšķirties par likvidēšanos.
