Būs vēl vairāk 20
Tagad valsts atkal ir ķērusies pie fotoradaru ieviešanas un nākamgad plāno iztērēt gandrīz trīs miljonus eiro, lai uzstādītu jaunus radarus. “Programma ir apstiprināta un ieviešanas darbi notiek. Šogad, kā tika paredzēts, līdz gada beigām darbosies 60 stacionārie radari, nākamgad nāks klāt vēl 40,” vēsta CSDD pārstāvis Jānis Aizpors. “Galvenais ieguvums būs ceļu satiksmes drošības uzlabošanās bīstamās vietās, jo stacionārie radari tiek izvietoti tieši bīstamās vietās. Piemēram, pēc radaru uzstādīšanas par 70% samazinājies smago negadījumu skaits, par 74% samazinājies ievainoto skaits un stacionāro radaru vietās nav fiksēti gadījumi, kad cilvēki gājuši bojā ātruma pārsniegšanas dēļ.”
Juris Zvirbulis secina, ka Latvijā satiksmes drošības uzlabošanā vēl ir daudz darāmā. Lai gan avāriju upuru skaits ir daudz mazāks nekā 90. gadu sākumā un turpina samazināties, šajā rādītājā Latvija joprojām ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā atšķirībā no Igaunijas, kurai satiksmes drošības jomā jau izdevies sasniegt ES vidējo līmeni.
Viedoklis
Uz ceļa tiek izgāztas dusmas un agresija
Gunta Ancāne, psihoterapeite, RSU profesore: Latvijas sabiedrībā hroniski trūkst labestības; cilvēki reti saņem labus vārdus un uzslavas. Tādēļ viņu apziņā pamazām uzkrājas rūgtums un dusmas, kas izpaužas arī mūsu ceļu satiksmē. Ja šādā neapmierinātā sabiedrībā parādās arī stingra kontrole no valsts puses, tad daļai cilvēku rodas vēlme izlādēt savu agresiju, piemēram, izgāžot dusmas uz fotoradariem.
Daudzi autovadītāji uzskata, ka uz ceļiem izvietotās zīmes nav pārdomātas. Ja viņiem šķiet, ka noteikumi nav jēgpilni, daudziem rodas vēlme tos pārkāpt. Vieni to dara vairāk agresīvi, citi – mazāk agresīvi. Tas būtu iemesls pārdomām arī noteikumu veidotājiem. Autovadītāji tiek sodīti, nevis pamācīti, kā labāk rīkoties. Situācija varētu uzlaboties, ja cilvēki sajutīs, ka varas iestāžu mērķis ir nevis sodīt, bet gan palīdzēt ievērot likumus. Viņiem būs lielāka motivācija braukt prātīgi; samazināsies agresija citam pret citu.
