Izdotais Zakatistovs – viena no valdības “atslēgas figūrām” 3
Saeima ceturtdien izdeva kriminālvajāšanai “KPV LV” frakcijas vadītāju Ati Zakatistovu, kuru var uzskatīt par vienu no Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdības “atslēgas figūrām”, ņemot vērā viņa lomu “KPV LV” frakcijas vadībā un saliedēšanā.
A. Zakatistovs zaudēs iespēju piedalīties Saeimas sēdēs un komisiju darbā, taču viņš arī turpmāk paliks frakcijas vadītājs un turpinās darbu Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā. Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot deputātu kriminālvajāšanai atbalstīja opozīcijas un arī valdības partiju deputāti, izņemot “KPV LV” un Jaunās konservatīvas partijas frakcijas.
Jau janvāra beigās Saeima izdeva kriminālvajāšanai Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vienu no līderiem Juri Jurašu. Viņš ir arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Deputāti, kas apvieno abus amatus, var izvēlēties, kur saņemt atalgojumu – parlamentā vai valdībā.
Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai, deputāts nevar piedalīties Saeimas darbā līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Līdz tam deputāts saņem pusi no algas.
JKP frakcijas vadītāja Juta Strīķe sēdē atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir ierosināta lieta par šī Saeimas Kārtības ruļļa normas atbilstību Satversmei, jo tautas vēlētam deputātam ir liegts piedalīties parlamenta darbā, lai gan, piemēram, J. Juraša lieta joprojām nav nonākusi tiesā. J. Strīķe pieļāva, ka šis “ir politiski motivēts lēmums, kas degradē tiesiskumu”, ja laikus nevar izmeklēt lietu un nodot tiesai.
Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) debatēs piekrita, ka “ar prokuratūru ir problēmas”, jo arī viņam nebija skaidrs, kāpēc tik ilgi ir jāizmeklē lieta, kavējoties ar tās nodošanu tiesai. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka deputāti nevar iejaukties šajā procesā un nevar spriest tiesu, tāpēc viņiem ir jāatbalsta Ģenerālprokuratūras lūgums un jāpiekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai, lai noskaidrotu patiesību.
Ģenerālprokuratūra jau aprīļa beigās vērsās Saeimā ar lūgumu izdot A. Zakatistovu kriminālvajāšanai. Taču prokuratūra neiebilda, ka Saeimas deputāti ar šīs lietas ierobežotas pieejamības materiāliem iepazīstas ilgāk nekā citkārt līdzīgos gadījumos. Opozīcijas pārstāvji to saistīja ar Valsts prezidenta vēlēšanām, jo “KPV LV” balsīm Egila Levita ievēlēšanā bija izšķirošā nozīme. “JV” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis tam piekrīt tikai daļēji, jo vairāki “KPV LV” deputāti savu atbalstu E. Levitam jau bija solījuši, kas bija pietiekami.
Taču viņš nenoliedz, ka A. Zakatistovam ir liela loma “KPV LV” frakcijas un līdz ar to arī koalīcijas stabilitātes nodrošināšanā, ko viņš varot panākt ar savām zināšanām un spēju sastrādāties ar kolēģiem. A. Zakatistovs arī turpmāk piedalīsies koalīcijas darbā, taču viņš vairs nevarēs atrasties Saeimas sēžu zālē, kur nereti nākas operatīvi reaģēt uz negaidītām situācijām, kas var apgrūtināt koalīcijas lēmumu pieņemšanu.
Ģenerālprokuratūra nolēmusi saukt A. Zakatistovu pie kriminālatbildības par fiktīva līguma noslēgšanu starp uzņēmumu “Per capita”‘ un uzņēmējam Viesturam Tamužam piederošā uzņēmuma “Eco Baltia” meitasuzņēmumu par konsultāciju sniegšanu, kas faktiski, iespējams, nav notikušas, tā izkrāpjot vairāk nekā 26 000 eiro.
A. Zakatistovs preses konferencē iepriekš apgalvoja, ka pārmetumi par krāpšanu nav pamatoti, jo viņš sniedzis V. Tamuža uzņēmumam “Eco Baltia Group” konsultācijas par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem Eiropas Savienībā, ziņoja aģentūra LETA. Savukārt V. Tamužs toreiz apgalvoja, ka iesniegums pret viņu un A. Zakatistovu esot daļa no “Eco Baltia Group” līdzīpašnieku biznesa strīda.
