Tātad pilnvaru jomā ir ierosinājumi, kā virzīties uz priekšu. Vai sekos politisks izvērtējums un ko vēstīsiet cilvēkiem, kas cerējuši uz tiesībām vēlēt prezidentu? 20
Kā notikumi izvērtīsies, jājautā valdošajai koalīcijai, jo koalīcijas partijas vārdos atbalsta tautas vēlētu prezidentu.
Es piederu mazākuma deputātiem, un tādiem ir trīs veidi, kā vadīt dienas parlamentā. Viens ir – novilkt kurpi un kāpt tribīnē, pievēršot sev uzmanību. Tas ir efektīgi, bet ne vienmēr saturiski pilnvērtīgi. Otrs, kā daži opozīcijas (un ne tikai) kolēģi dara, – sēž četrus gadus Saeimas solā, apcerīgi pārdomājot pasaules iekārtu un izbaudot savu augsto statusu. Trešais – darīt likumdošanas darbu, kas sniedz gandarījumu. Es darbojos šajā virzienā – tas man patīk, un cenšos, lai tas, ko es daru, būtu arī paliekoši. Jāatzīst, ka darba grupu nebija viegli izveidot. Līdzīgi kā parlamentārajās izmeklēšanas komisijās arī mūsu darba grupā piedalās visu 12. Saeimā izveidoto frakciju pārstāvji. Kopumā seši deputāti…
…partijām neinteresēja, tās negribēja deleģēt pārstāvjus?
Darba grupa ir īpatna parlamentārisma forma, tāds kā kolēģu forums, kur darbojas patiešām ieinteresēti deputāti. Apakškomisijās, komisijās jāierodas obligāti, citādi draud sankcijas. Darba grupās – gribi ej, gribi neej. Tomēr šajā gadījumā klātesošajiem vielas iztirzāšana šķita aizvien aizraujošāka, mūsu darbība guva arī plašu publicitāti. Taču kāda būs darba grupas vairākuma reakcija, izlasot manu atzinumu, nemāku teikt.
Kādā secībā lietas risināsies?
Ja atzinumu otrdien apstiprina darba grupā, tas ceļo uz Juridisko komisiju, tālāk to nosūta Saeimas frakcijām. Kolēģi deputāti dokumentu var mainīt, papildināt, var parādīties atsevišķi viedokļi. Tālāk no Juridiskās komisijas atkarīgs, vai atzinumā iekļautie priekšlikumi pārtaps likuma vai Satversmes grozījumos, ko atbalsta Saeimas vairākums.
Piedaloties sēdēs, klausījos juridiskos spīdekļus, eksprezidentus, bijušos premjerus dalāmies ar pieredzi un vērtīgām domām, turpretī politiķi sēdēja kā bildes. Nenovēroju, ka uzstājas, teiksim, ar Nacionālās apvienības pozīciju vai ZZS priekšlikumiem.
Vērojumi varbūt pareizi, bet jāatzīst neierastus darba apstākļus. Iesaistījām augsta līmeņa ekspertus, Satversmes komentētājus, kuri ziņoja cilvēkiem saprotamā, ne juridiski sarežģītā formā, un klātesošajiem likās lietderīgi izklāstus klausīties, nevis spraukties pa vidu. Tagad politiķiem ir iespēja runāt, piekrītot atzinumā rakstītajam, noraidot vai papildinot. Radītais nav zinātnisks traktāts, bet politisks dokuments, kur mans mērķis ir, lai tas nepaliek bez ievērības, lai lietas noved līdz galam.
Priekšlikumi par Valsts prezidenta lomas stiprināšanu ir visai aktuāli. Tā nav tikai juridiska konstrukcija. Savulaik prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers un Andris Bērziņš iesniedza diezgan fundamentālus grozījumus, lai nostiprinātu prezidenta lomu. Tos noraidīja, nomuļļāja vai noraka. Būtiskākie no tiem ir iekļauti atzinumā, par kuru tagad būs jālemj deputātiem.
Atzinuma sagatavošanas laikā esmu konsultējies ar tiesību autoritātēm. Par nacionālo drošību un pilnvarām ārlietās – ar profesori Inetu Ziemeli, par prezidenta atsevišķām funkcijām un aizvietošanu – ar valststiesību pamatlicēju Egīlu Levitu. Un bijušo prezidentu un konstitucionālo ekspertu domas, kas izskanējušas darba grupas sēdēs, ir atradušas savu vietu atzinumā.
