“Prezidentam jādod tiesības tramdīt.” Intervija ar Ringoldu Balodi 20
Pēc 12. Saeimas vēlēšanām, juzdams atbildību vēlētāju priekšā, valsts tiesību speciālists, deputāts, prof. Ringolds Balodis mudināja dibināt darba grupu, lai izskatītu iespējas mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un pilnvaras. To izdarīja, piesaistot juridiskos un politiskos ekspertus. Par darbošanos 11 sēdēs divu gadu garumā tagad intervijā stāsta Balodis pats, un profesors arī sagatavojis 40 lappušu dokumentu, kas kalpos par pamatu darba grupas atzinumam.
Darba grupā noskaidrojāt juridiskos apstākļus par prezidenta vēlēšanu kārtības maiņu, iespējamo pilnvaru paplašināšanu. Kas no grupas vadītāja viedokļa izkristalizējies?
R. Balodis: Kaut pirms vēlēšanām netrūka partiju, kuras teicās panākt tiesības tautai vēlēt prezidentu, 12. Saeimā ātri noskaidrojās, ka neviens politiskais spēks, izņemot dažas opozīcijā palikušās partijas, negrasās šo lietu skatīt. Man bija svarīgi, lai diskusija sāktos, nevis tiktu nobēdzināta kādā tumšā plauktā, lai tad šo jautājumu atkal izvilktu pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām. Kāpēc tā notiek? Lozungs, ka jāmaina prezidenta ievēlēšanas modelis, ir labi pārdodams priekšvēlēšanu laikā, jo socioloģija rāda, ka 80% aptaujāto ideju kvēli atbalsta. Vēlāk tas kļūst neaktuāli, jo pie varas tikušiem rūp tikai varas saglabāšana, savukārt pret visiem priekšlikumiem, kas nāk no opozīcijas partijām, attieksme ir līdzīgi kā Vinnijā Pūkā – šīs ir nepareizās bites, tāpēc viņām ir nepareizs medus. Un nekādas konstruktivitātes. Pozīcijā esot, varētu veikt reformas, bet nav laika, jo svarīgāk saglabāt ministru portfeļus, cīnīties par ietekmi valdībā vai palīdzēt realizēt savu finansētāju ieceres. Tautu interesējošām lielām, valstiskām lietām darba kārtībā patiesībā vietas nepaliek.
Atrodoties ārpus valdību veidojoša kodola, izstrādāt fundamentālus likuma grozījumus novārtā pamestam “prezidenta jautājumam” nav viegli, jo, kā jau teicu “nepareizais medus”. Tāpēc liku priekšā esošās Satversmes normas auditu un ierosināju kopā – visiem politiskiem spēkiem izskatīt iespēju mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību un vai tas salāgojams ar pilnvaru apjomu. Līdz šim vienmēr, kad tika rosināts jautājums par tautas vēlētu prezidentu, oponenti to torpedēja ar pretjautājumu: kādas pilnvaras ir jāpalielina? Atbilde, ko sniedz darba grupa, ir vienkārša – ievēlēšanas modelis tiešā veidā nav saistāms ar pilnvarām. Satversme Latvijas valsts rītausmā tika rakstīta tautas vēlētam prezidentam, taču, tā kā pati Satversmes pieņemšana toreiz tika apdraudēta, bija jāpanāk kompromiss ar kreisajiem spēkiem. 1922. gadā panāktais kompromiss bija parlamentā ievēlēts prezidents…
Mēs darba grupā padziļināti aplūkojām prezidenta pilnvaras un sēdēs kristalizējās vairāki secinājumi. Daži ir ieviešami, arī negrozot Satversmi. Piemēram, Valsts prezidentam vajadzētu būt tiesībām izraudzīt un likt apstiprināšanai Saeimas balsojumā nozīmīgu valstisku amatu kandidātus.
Nosauciet, kādas amatpersonas pils varētu virzīt!
Sākumam valsts kontrolieri, tiesībsargu, domāju, arī KNAB direktoru. Varētu runāt arī par Augstākās tiesas priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru.
