Mazāk nekā puse no valsts galvenajiem ceļiem paliks vērtējuma kategorijā “slikti” 1
Iecerēto Latvijas ceļu stāstiņu sēriju noteikti – par spīti visai žultainam pesimismam, kāds ap šo tematu valda, – gribas tomēr sākt ar labo. Arī šogad turpināsies nozares izaugsme, kura sākās 2010. gadā un ir bijusi visai strauja.
Kopā ar segumu reciklēšanu ceļu būvētāju darba objektu kopgarums jau 2014. gadā pietuvojās 1000 km apjomam, 2015. un 2016. gadā to pārsniedza. Arī šogad plānots strādāt virs šīs robežas. Tādu iespēju dos līdz šim lielākais Eiropas fondu atbalsts. Un arī lielākais pašu finansējums. Par spīti visiem labi zināmajām citu jomu grūtībām, tas (salīdzinot ar pērno gadu) ir audzis par veseliem 15 procentiem.
Tātad – gaidāms līdz šim nebijuša apjoma ceļu būves un remonta darbu gads. Pavisam kopā vairāk nekā 140 objekti. Īgņas – esiet gatavi pukoties un kurnēt! Būs satiksmes ierobežojumi un sastrēgumi pie luksoforiem. Būs!
Vai pamanījāt, ka sarakstā parādās ne tikai Eiropas devīgi (kopš 2010. gada gandrīz pusmiljards eiro) finansētās maģistrāles ar apzīmējumu “A” vai “E”, bet arī reģionālie “P” ceļi? Mūsu pašu finansēti.
Gads būs grūts (bet skaists) ceļu būvētājiem. Darba iespējas (40 iepirkumu konkursi) līdz fizisko spēju robežai. Kārdinājums kāpt tai pāri, lai “uzaudzētu taukus” pie apvāršņa jau redzamajiem gadiem, kad Eiropas atbalsts mazināsies un, iespējams, izzudīs pavisam (2020.). Sarežģīts pasūtītājam un uzraugam VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC), kuram neapšaubāmi nāksies likt lietā visu pēdējos gados iegūto meistarību kvalitātes kontrolē, lai avantūras nepieļautu. Prognoze gan šajā ziņā laba – pērn no veiktajām vairāk nekā 20 000 pārbaudēm un mērījumiem neatbilstības konstatētas vien piecos procentos. Atkāpes nav bijušas pārāk bezkaunīgas. Sankcijas – tikai 160 000 eiro (pie darbu apjoma virs 200 miljoniem). Tiesa, ir citas sodu formas – posma pārbūve uz sava rēķina, garantijas saistību termiņa palielināšana. Un tās iedarbojas. Aptaujātie celtnieki vienprātīgi atzīmē darba un konkurences kultūras ievērojamu izaugsmi ceļu būvē.
Starp citu – šogad spēkā stājas viena pavisam jauna un būtiska asfaltēšanas kvalitātes prasība. Lai uzlabotu ieklātā asfaltbetona sablīvējumu un līdzenumu uz intensīvi noslogotiem ceļiem, objektā piegādātā asfalta masa būs jāpārmaisa speciālās iekārtās tieši pirms ieklāšanas. Tādā veidā tiks novērstas transportēšanas laikā iegūtās asfalta masas temperatūras un graudu sadalījuma atšķirības.
Ceļu būves gadam vajadzētu izdoties labam. Tik labam, cik tas vien iespējams valstī, kurā iekrāts milzīgs šajā jomā no gada uz gadu atlikto darbu deficīts. Miljardos mērāms. Viss, ko mēs spēsim, pirms izbeigsies Eiropas miljoni, kurus daudzi eksperti jau dēvē par “narkotisku atkarību” radījušiem – vēl mazliet uzlabot galveno ceļu stāvokli. Jau mazāk nekā puse no tiem paliks vērtējuma kategorijā “slikti”. Reģionālos ar milzu piepūli varam vien noturēt bēdīgajā “mazliet vairāk kā trešdaļa laba” situācijā. Bet grants…
Ziniet, cik mums ir šo ikdienā pierasti nepieciešamo taku, kuras pēdējo gadu mainīgajās ziemās šķīst un brūk un nav vairs glābjamas ar relatīvi lētu greiderēšanu, bet gan tikai ar pamatīgu rekonstrukciju, par kuru jāmaksā pašiem? 40 tūkstoši kilometru. Pat pieņemot, ka katram kilometram vajadzīgi “nieka” 20 000 eiro – sanāk gandrīz miljards… Vārdiņš “sanāk” gan nav gluži vietā. Nu nesanāk – ar narkotikām vai bez – mums ne desmitā daļa no vajadzīgā.
Tāpēc šī un arī nākamā, pēdējā Eiropas atbalsta gada grūtākais uzdevums visiem, kas Latvijas ceļu būvi vada (ne tikai Satiksmes ministrija un LVC, no atbildības neizbēgs arī valdība un Saeima), būs nevis jau ieplānoto ceļu darbu vadība un kontrole, bet pārāk ilgi atlikto lēmumu pieņemšana par tikai mazliet tālākas nākotnes reālajām iespējām. Un – acīmredzamu nespēju visu mūsu milzīgo ceļu tīklu saglabāt vismaz vienmēr un ar vidusmēra “ielas auto” izbraucamā stāvoklī.
LVC galvenie objekti 2017. gadā
* Valmieras šosejas (A3) posms no Rubenes līdz Mellupes tiltam (60,20. – 79,45. km)
* Ventspils šosejas (A10) posmi no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem un Lielupes tilta rekonstrukcija līdz “Statoil” benzīntankam (20,06. – 23,84. un 36,49. – 38,57.)
* Ventspils šosejas posms no Ozolaines līdz Tukuma rotācijas aplim (57,76. – 68,60.)
* P30 Cēsis–Vecpiebalga–Madona posms no Brežģu kalna līdz Vecpiebalgai (38,00. – 49,00.)
* P32 Augšlīgatne–Skrīveri posms no Augšlīgatnes līdz Nītaurei (0,01. – 13,98.)
* P73 Vecumnieki–Nereta–Subate posms no Krastiem līdz Ērberģei (29,20. – 40,33.)
* P89 Ķekava–Skaistkalne posms no Bārbeles līdz Lietuvas robežai (47,05. – 55,80.)
* P120 Talsi–Stende–Kuldīga posms no Talsiem līdz Stendei (1,56. – 10,91.)
* Tilts pār Gauju Siguldā autoceļā Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) – 10,70. km.
