Blakus esošā Bauskas pašvaldība arī rūpējas par to, lai skolēnu skaits ja ne palielinās, tad vismaz paliek nemainīgs. Bauskas pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina vēsta: “Skolēnus piesaistām, pirmkārt, ar izglītības kvalitāti un, otrkārt, protams, arī ar dažādiem bonusiem, piemēram, brīvpusdienām skolēniem, kuri mācās no 1. līdz 9. klasei. Plānojam, ka jaunajā mācību gadā, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, brīvpusdienas tiks nodrošinātas arī vidusskolēniem. No 1. līdz 4. klasei brīvpusdienas apmaksā valsts, bet no 5. līdz 9. klasei pusdienu izmaksas nosedz pašvaldība – tas izmaksā 383 000 eiro gadā.” Tāpat kā daudzās citās skolās, arī Bauskas novada skolās tiek maksātas naudas balvas par piedalīšanos olimpiādēs, kā arī stipendijas par labām sekmēm mācībās: “Šobrīd stipendijas saņem izlaiduma klašu audzēkņi, 9. un 12. klase. Tiek spriests par stipendiju piešķiršanu visām vidusskolas klasēm. Pašlaik pašvaldībai stipendiju piešķiršana izmaksā apmēram 1500 eiro mēnesī. Pašvaldība rūpējas par to, lai skolēni neaizietu no izglītības iestādes. Valstī ir noteikta obligātā pamatizglītība, bet, mūsuprāt, skolēnam jāturpina iegūt izglītību līdz 18 gadu vecumam.”
Lasīt citas ziņasBijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka skolēnus piesaistīt ar naudu var tikai uz īsu brīdi un tādā veidā došanos uz citu skolu var tikai nedaudz atlikt, ne novērst pavisam. “Galvenais arguments pret finansiāliem stimuliem ir to motivējošā spēka inflācija, piemēram, 15 eiro pēc pusgada skolēnus vairs īsti nemotivē, sākas salīdzināšana ar citiem stimuliem, sākas vairākprasīšana. Vēl viens arguments pret ir tāds, ka skolēnam, saņemot zemāku atzīmi, var saasināties vēlme doties prom, jo nav iegūts un sagaidīts tas, ko viņš vēlas, tas, pie kā ir pierasts.” Tomēr ir arī pāris argumenti par šādu stipendiju piešķiršanu. “Tas sekmē skolēnu centību un labas sekmes, tomēr dziļākā motivācija šādai labumu piešķiršanai ir skolēnu paturēšana, kā arī kopējo sekmju rādītāju paaugstināšana, lai mazinātu jaudu argumentam par to, ka lauku skolās skolēniem ir sliktākas sekmes.” Ķīlis iesaka situāciju mainīt šādā veidā: “Visām pašvaldību skolām jāpāriet valsts pārziņā, vai arī tās varētu iegādāties privāti investori, un tad visi ar skolēnu saistītie izdevumi tiktu sasummēti vienā vaučerī, kas sekotu līdzi skolēnam uz jebkuru skolu. Pašas skolas un pašvaldības nebūtu tiesīgas neko papildus prasīt vai piedāvāt.”
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
