Kā sākās slavenais “Aldaris”? Jēkaba Spilvas darbs un ģimenes liktenis 0
Šogad aprit 80 gadu, kopš darbu sāka valsts a/s “Aldaris” – savulaik modernākā alus ražotne Eiropā, kuras pamatakmeni ielicis Jēkabs Spilva.
Modernizē ražošanu, samazina cenu
A/s “Aldaris” dibināšana un pilnīga modernizācija ienesa izmaiņas visā alus ražošanas nozarē. Tas kļūst iespējams, jo mainās valsts ekonomiskā politika. Dibinot akciju sabiedrības, kuru kontrolpaketes pieder Latvijas Kredītbankai, valsts uzņemas vadošo lomu galvenajos saimnieciskās dzīves virzienos.
Te ir vietā pieminēt cilvēku, kurš iniciēja un īstenoja dzīvē valsts a/s “Aldaris” modernizāciju. Par to savās atmiņās raksta profesors Pāvils Zariņš: “…Stāvoklis krasi mainījās, kad 1937. gadā pēc Latvijas armijas pulkveža, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera un bijušā cenu inspektora J. Spilvas ierosmes nodibināja akciju sabiedrību “Aldaris”. Darbības uzsākšanai 1937. gada sākumā Latvijas Kredītbanka nopērk divas pēc sindikāta norādījuma slēgtās Ilģuciema un Tanheizera alus darītavas. Latvijas Republikas MK apstiprina uzņēmuma statūtus un akciju sabiedrības dibinātājus Jēkabu Spilvu, Alfrēdu Valdmani, Viktoru Dāli, Albertu Romanu, Paulu Plauciņu un Augustu Kaksi. Jēkabs Spilva kļūst par pirmo un vienīgo “Aldaris” rīkotājdirektoru. J. Spilva panāk, ka alus ražošana Latvijā atbrīvojas no sindikāta virsuzraudzības un valdība pazemina alus vairumtirdzniecības cenu, kas pozitīvi ietekmē arī alus patēriņa cenu. Pieaug pieprasījums un ceļas cenas alus miežiem.” Jau pirms a/s “Aldaris” dibināšanas J. Spilva, Latvijas Kredītbankas pilnvarots, sāk domāt par pilnīgi jaunu alus ražošanas tehnoloģiju un jaunu darba organizāciju. J. Spilva labi saprata, ka konkurencē ar sindikāta alus darītavām var uzvarēt, ceļot konkurētspēju. Pēc vairākiem mēģinājumiem iegādāties kādu no bijušajām alus darītavām J. Spilva beidzot panāk vienošanos, ka Latvijas Kredītbanka nopērk bijušās alus darītavas “Waldschlosschen” teritoriju. Lai izvēlētos labāko tehnoloģiju, materiālus un iekārtas, viņš laikus uzsāk sarunas ar daudzām tā laika slavenām alus ražošanas tehnoloģiju firmām – “Veigelverk”, “Topf”, “Miag”, “Borsig”. Arī rūpnīcas ēku rekonstrukcija un pārbūve, kā arī dizains tapa pēc Jēkaba Spilvas ieteikumiem. Viņš arī uzraudzīja visus celtniecības darbus. Arī uzņēmuma emblēma, kas tiek izmantota vēl šodien – piebaldzēns tautas tērpā, kurš regulē misas tecējumu no žeira, ir J. Spilvas ideja.
Līdztekus alus ražošanai rūpnīcā veidojās bezalkoholisko dzērienu un augļu un ogu sulu cehs. “Aldarī” ieviesa tehnoloģiju ar kuru bija iespēja ražot dzērienus no dabīgajām sulām visu gadu. Tankos ar tilpumu 60 000 l dabīgi izspiesta un filtrēta sula tika glabāta zem septiņu atmosfēru liela CO2 gāzes spiediena. Par metodes efektivitāti liecina fakts, ka 1944. gada rudenī vienā no tankiem bija saglabājusies 1940. gadā spiestā ābolu sula.
J. Spilvas ieguldījums “Aldara” modernizācijā pavēra lielas iespējas un deva pienesumu visai alus rūpniecības nozarei Latvijā arī vēlāk, kad mainījās valsts politiskā un ekonomiskā sistēma. Jau 1940. gadā, kad pārtrūka ekonomiskie sakari ar rietumvalstīm, jaunās tehnoloģijas uzņēmuma laboratorijas vadītājai deva iespēju attīstīt alus rauga tīrkultūras izdalīšanu un pavairošanu speciālā aparatūrā, kāda tolaik bija vienīgā visā Padomju Savienībā. Tika radīta jauna rauga šķirne, ko plaši vēl ilgu laiku izmantoja visas alus darītavas Latvijā.
