Darba roku trūkums arvien izteiktāks: jaunākās prognozes par darba vietām 10
Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz 2035. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies par 132 tūkstošiem.
Šodien Ekonomikas ministrija (EM) iepazīstināja ar darba tirgus prognozēm laika periodam līdz 2035. gadam. Ministrija akcentē – lai gan izglītības piedāvājums kļuvis atbilstošāks darba tirgus vajadzībām, izaicinājumu joprojām rada demogrāfijas tendences un reģionālās atšķirības. Lai to risinātu, ir jāpaaugstina produktivitāte uzņēmējdarbībā, izglītības sistēmā un ikvienā cilvēkā, jākoncentrējas uz remigrāciju un reģionālo mobilitāti.
Roku darbs kļūs arvien neaktuālāks
Pirmsvēlēšanu laikā sarosījies ir arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš mediju pārstāvjiem norādīja, – lai ekonomikas izaugsme būtu ilgtspējīga, biznesam jākļūst produktīvākam, kas ļautu mazināt uzņēmējdarbības izmaksas un celt algas strādājošajiem. “Izglītības sistēmai jārada darba tirgum nepieciešamais darbaspēks, īpaši attīstot visaptverošas pieaugušo izglītības sistēmu un kompetenču pieeju. Mums ik vienam ik dienu jāapgūst jaunas mūsdienu, strauji mainīgajai ekonomikai nepieciešamās prasmes, kas ceļ mūsu kompetenci un konkurētspēju darba tirgū,” viņš teica.
Ekonomikas ministrijā vērtē, ka izglītības piedāvājums pēdējos gados ir kļuvis sabalansētāks un tuvāks darba tirgus pieprasījumam, tomēr disproporcijas saasina demogrāfijas tendences un darba tirgus reģionālās atšķirības. Ašeradens norādīja, ka darba iespējas palielināsies jomās, kas rada un apkalpo jaunās tehnoloģijas, savukārt darbavietu samazinājums sagaidāms profesijās ar lielu manuālo un atkārtojamo darbu īpatsvaru.
EM Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš uzsvēra, lai gan ekonomikas izaugsme paātrinās, pieaug spriedze darba tirgū. “Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, atbilstoša darbaspēka nepietiekamība nākotnē var kļūt par nozīmīgu šķērsli ekonomikas izaugsmei. Prognozējams, ka iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2035. gadam varētu samazināties par 132 tūkstošiem.” Galvenie iemesli tam būs sabiedrības novecošanās un emigrācija. “Emigrācijas plūsmu mazināšanai un remigrācijas sekmēšanai vajadzīga stabilas ekonomikas izaugsmes nodrošināšana, jaunu darba vietu veidošanās un atalgojuma pieaugums.”
Nav līdzsvara starp laukiem un lielajām pilsētām
Viena no lielākajām problēmām joprojām ir reģionālā disproporcija. Arvien izteiktāks kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības – jaunās darbavietas galvenokārt veidojas ekonomiski aktīvākajos reģionos un lielajās pilsētās, savukārt lielākais darba meklētāju skaits ir mazāk attīstītos reģionos. “Reģistrētais bezdarba līmenis Latgales reģionā joprojām ir gandrīz četras reizes augstāks nekā tas ir Rīgas reģionā,” statistiku rādīja J. Salmiņš. Kā to risināt? EM atbalsta īres namu būvniecību reģionos, kas sekmēšot darbaspēka pieejamību teritorijās ar pieaugušo nodarbinātību.
Ministrija apkopojusi prognozētās disproporcijas darba tirgū. Nākotnē ekonomikas izaugsmi varētu ietekmēt iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem un iztrūkums pēc darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību. “Bažas rada lielais jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm,” sacīja A. Ašeradens. “Joprojām vairāk nekā divas piektdaļas no jauniešiem darba tirgū nonāk ar vidējo vispārējo un pamatizglītību, savukārt šāda darbaspēka pieprasījums darba tirgū nākamajos gados strauji samazināsies.” Problēmas rada arī lielais mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars. EM apkopojusi, ka pašlaik vairāk nekā 85 tūkstošiem jeb aptuveni 9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir pamatizglītība vai nepabeigta pamatizglītība.
Izglābt var remigrācija un reģionālā mobilitāte
Latvijas jauniešu ambīcijas ir gana augstas. EM prezentēja statistiku, cik daudz katrā valstī jaunieši vēlas nopelnīt. Aptaujātie jaunieši Latvijā norādījuši, ka tie vidēji varētu būt 1561 eiro mēnesī. Turpretī Igaunijā un Lietuvā vēlamais atalgojums ir mazāks. Attiecīgi Igaunijā tie būtu 1399 eiro mēnesī, bet Lietuvā – 1041 eiro.
Apkopojot secinājumus, var teikt, ka darbaspēka pieprasījums nākotnē augs lēni, bet piedāvājums samazināsies – darbaspēka nepietiekamība kļūs izteiktāka. Izglītības piedāvājums pēdējos gados ir kļuvis atbilstošāks darba tirgus vajadzībām, bet vēl ir daudz darāmā. Darba algas pieaugs straujāk nekā produktivitāte. To var labot attīstot mūžizglītību un kompetenču pieeju darbaspēkam un produktivitāti uzņēmējiem. Lai risinātu problēmu ar darba roku trūkumu, valstij jākoncentrējas uz diviem būtiskiem resursiem – remigrāciju un reģionālo mobilitāti.
